Ar vilcienu no Rīgas uz Tallinu – lēnāk kā Ulmaņlaikos  (40)

Šoruden kādā nedēļas nogalē tika praksē pārbaudīta "atjaunotā" dzelzceļa satiksme starp Rīgu un Tallinu pa līniju Rīga-Valga-Tartu-Tallina. Šāda ceļošanas veida lielākais trūkums ir pieticīgais ātrums – ceļam nepieciešamas vairāk kā astoņas stundas, aptuveni tikpat daudz, cik ulmaņlaikos.

Citēju laikraksta "Latvijas kareivis" 1934.gada 24.oktobra numuru, kur tiek atreferēti starptautiskas dzelzceļu konferences par starptautisko dzelzceļu sarakstu saskaņošanu:

"Konferencē mūsu priekšlikumi ar dažiem grozījumiem arī tika pieņemti, sakarā ar ko, sākot ar 1935. gada 15. maiju mūsu starptautiskie vilcienu saraksti ievērojami grozīsies. Pirmkārt, starp Rīgu-Valku un Tallinu tiek ievesti apgrozībā ātrvilcieni, kuri pieturēs tikai lielākās stacijās — Valmierā, Cēsīs un Siguldā. Šo vilcienu gājienu laiks starp Valku un Rīgu būs tikai 3,20 st. līdzšinējo 3,55 stundu vietā. Bet starp Rīgu un Tallinu brauciens dienas vilcienā ilgs tikai 8,20 stundas līdzšinējo 12 stundu vietā. Saskaņā ar jauno sarakstu starp Rīgu un Tallinu, apgrozībā būs 3 pāri pasažieru vilcienu. Pirmais aties no Tallinas 15,30 un pienāks Rīgā 23,50, otrais aties no Tallinas 21.00 un pienāks Rīgā 8,30, trešais aties no Tallinas 23 un pienāks Rīgā ap plkst. 13."

Neapšaubāmi arī šāds vilcienu ātrums kustības ātrums daudziem nešķita pietiekams, zinot to, ka Rīga-Tallina ietilpa līnijā Helsinki-Berlīne, līdz ar to jau 1938.gadā satiksmes ātrums tika uzlabots, un distanci Rīga-Tallina varēja veikt jau 7 stundās 40 minūtēs.

Citēju portālu DELFI 2011.gada 21.martā:

"No 29. maija būs reiss Rīga–Sigulda–Cēsis–Valmiera–Valga–Tartu–Tallina. Valgā pasažieriem 10 minūšu laikā būs jāpārsēžas uz igauņu vilcienu, taču svarīgākā lieta ir nevis tas, ka ar vilcienu varēs nokļūt līdz Tallinai, jo ceļā jāpavada apmēram astoņas stundas, bet gan tas, ka no Rīgas uz Tartu var nokļūt tikai ar vienu autobusu."

Tātad – šobrīd uz Tallinu ar vilcienu ir jābrauc ilgāk, nekā pirms vairāk kā 70 gadiem! Turklāt, kas ir īpaši būtiski – vilciens iet pa to pašu maršrutu, proti, nav tā, ka 1938.gadā satiksme būtu ritējusi pa taisnāku ceļu (piem., caur Pērnavu). Vēl viena īpatnība – tolaik (lai gan nepastāvēja nekāda Eiropas Savienība!) brauciens notika ar vienu vilcienu bez pārsēšanos un – ar vienu biļeti. Tikām mūsdienās Rīgā neko vairāk kā biļeti Rīga-Valga iegādāties nav iespējams.

Lai noskaidrotu mazliet vairāk par Rīgas-Tallinas dzelzceļa līnijas vēsturi, aizgāju pēc papildinformācijas uz Dzelzceļa muzeju.

Kā izrādās, no Rīgas uz Tallinu ar vilcienu bija iespējams aizbraukt jau cariskās Krievijas laikos, bet tolaik tiešās līnijas starp šīm pilsētām nebija gan. Tomēr ar pārsēšanos šis maršruts bija izbraucams salīdzinoši komfortabli. Tā 1899.gadā brauciens notika sekojoši: 8:15 no rīta notika izbraukšana no Tallinas ar vilcienu Tallina-Sanktpēterburga, 10:15 vajadzēja izkāpt Tapas stacijā, bet 10:55 turpināt ceļu ar Sanktpēterburgas-Rīgas vilcienu. Kopumā ceļā nācās pavadīt 13 stundas un 25 minūtes.

Pēc 1.Pasaules kara, kad Latvija un Igaunija bija izcīnījušas neatkarību, Rīga-Tallina tika iekļautas jau daudz nopietnākā starptautiskā dzelzceļa tīklā un šis posms kļuva par daļu no līnijas Helsinki-Tallina-Rīga-Varšava-Berlīne (posms Helsinki-Tallina, protams, tika veikts ar prāmi, kura grafiks tika saskaņots ar vilcienu kursēšanas grafiku).

Nopietnai starptautiskai satiksmei, protams, bija nepieciešama pastāvīga līnijas uzlabošana un optimizēšana, tādējādi no teju 11 stundām posmā Tallina-Rīga, kas bija nepieciešamas 1932.gadā, tas tika samazināts līdz 7 stundām un 40 minūtēm 1938.gadā. Šāds kopējā laika uzlabojums tika panākts gan atsakoties no piestāšanas mazajās stacijās, gan palielinot maksimālo ātrumu, ar kādu vilciens spēja braukt (1938.gadā tas atsevišķus posmus veica jau ar 80 kilometriem stundā).

Alternatīvs veids, kā 30.gados varēja braukt uz Tallinu, bija izmantot brīvvalsts laikā izbūvēto Rīgas-Rūjienas platsliežu līniju un no tās pārsēsties šaursliežu vilcienā, kas cauri Pērnavai brauca uz Tallinu. Protams, braukšana ar bānīti nekādu izcilu ātrumu nodrošināt nevarēja.

Otrā Pasaules kara laikā satiksme cauri Pērnavai kļuva par civiliedzīvotājiem vieglāk pieejama par Valkas līniju, jo tā vācu okupācijas laikā tika izmantota Ļeņingradas blokādes vajadzībām un pa to brauca vienīgi karavīri atvaļinājumā un no atvaļinājuma. Atbilstoši dzelzceļa sarakstam, posmu Tallina-Valka-Rīga vilciens 1942.gadā veica 12 stundās 55 minūtēs.

Pēc kara satiksme pa Valkas līniju atkal kļuva plaši pieejama, tikām Pērnavas līnija vairs nepastāvēja – vācu karaspēks atkāpjoties šo dzelzceļa līniju iznīcināja un tā tika atjaunota tikai 1977.gadā. Tikām arī Igaunijā posms Tallina-Pērnava tika pārtaisīts par platsliežu dzelzceļu, un 1981.gadā beidzot tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga-Ipiķi-Pērnava-Tallina, kas bija ievērojami taisnāks posms kā caur Valku. Pirmajos gados pēc jaunās līnijas atklāšanas tajā Rīgas-Tallinas ceļš tika veikts aptuveni piecu stundu laikā, taču sliežu ceļiem nolietojoties 1991.gadā šis laiks bija pieaudzis jau par pusotru stundu.

Kad Baltijas valstis atguva neatkarību un starp tām tika izveidotas nopietnas robežas, starpvalstu dzelzceļa satiksme kļuva visai apgrūtinoša, un 1992.gadā satiksme šajā līnijā tika slēgta, cita starpā arī tāpēc, ka dažu vilcienā braucošu pasažieru dēļ nodarbināt robežsargus nebija ekonomiski pamatoti, un radās divas patstāvīgas līnijas: Moisakūla-Tallina un Rīga-Ipiķi. Vēlāk laika gaitā tika slēgts posms Moisakūla-Pērnava, bet Latvijā no visas garās līnijas vilcieni kursē vairs tikai posmā Rīga-Skulte, bet tālākā posmā sliedes ir sen noņemtas un arī uzbērumi pamazām aizaug.

Tāpat par divām neatkarīgām līnijām kļuva Rīga-Lugaži un Valga-Tallina, tādējādi gandrīz 20 gadu garumā iespējas aizbraukt ar vilcienu no Rīgas uz Tallinu nebija nemaz.

Tagad, kad plaši izskanējuši plāni par ātrgaitas dzelzceļa satiksmi, kas savienotu Baltiju ar Rietumeiropu, var tikai skumji konstatēt – kādreiz tāda jau bija (turklāt – pa Eiropas, nevis Krievijas platuma sliedēm!), bet līdzās daudz kam citam tika zaudēta.

Liels paldies Dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekam Tomam Altbergam par palīdzību raksta tapšanā!

Neliels uzskatāms grafiks, kurā rādīts ceļā Rīga-Tallina pavadāmais laiks dažādos laikos:

Ja arī Tev ir blogs un Tu vēlies dalīties savā saturā ar "Delfi" lasītājiem, pievieno savu blogu www.delfi.lv/blogi arī Tu!