Aculiecinieks vērtē: Tads Blinda jeb lietuviešu mēģinājums nofilmēt Holivudas grāvēju  (10)

Šķiet, ka filmas režisors Donāts Ulvids (Donatas Ulvydas) savā pirmajā pilnmetrāžas filmā centies iekļaut pilnīgi visas saturiskās līnijas. Pamatā, protams, stāsts par lietuviešu vēsturisko varoni Tadu Blindu, kurš 19. gadsimtā vadījis zemnieku sacelšanos pret Krievijas imperatoru un muižniekiem. Filmas gaitā gan izrādās, ka nekādas sacelšanās tās klasiskajā izpratnē nav bijis, un šajā brīdī, šķiet, filma ieņem Tada Blinda leģendas dekonstruētāja lomu. Ir arī stāsta līnija par šķietami neiespējamo mīlestību starp galveno varoni un ienaidnieku nometnes pārstāvi – muižnieka meitu.

Tā gan apspēlēta vien banālās replikās. Tiesa gan nobeigumā tieši šī tēma tiek noslēgta noskaņas ziņā vispievilcīgākajā izpildījumā. Neizpaliek arī dzimtenes mīlestības uzplaiksnījumi. Tādejādi filmā apvienota gan ierastā nodeva romantikai, gan vēsturiskiem notikumiem un leģendām, parādās arī centieni pievilkt sižetu mūsdienās aktuāliem tematiem, ja pieņemam, ka arī kaimiņu prātus nodarbina pašmājās aktuālais "latvietis latvietim latvietis" jautājums. Šī arī filmas gaitā liekas viena no pārdomas rosinošākajām tematikām, jo, kā izrādās, lietuviešu zemnieki ne tikai dumpojas pret krievu impērijas un muižnieku spēkiem, bet atrod laiku arī radīt ne vienu vien savstarpēju konfliktu, kura ietvaros galvenais varonis vairākas reizes teju zaudē dzīvību.

Šādā ziņā kaimiņu varoņstāsts tomēr ir nesaudzīgs pret saviem tēliem, radot diezgan neaptēsta lietuviešu zemnieka, kuram nepieciešama vadoņa vēsā saprāta vadība, portretu, nemaz nerunājot par negatīvo darboņu atspoguļojumu, kurā šķiet pausta visa vēsturiskā "sāpe" par poļu un krievu kungiem, kas izkalpinājuši kaimiņzemes ļaudis.

Tomēr aktierspēles lauciņā režisors, šķiet, plūst kaut kur starp līdz banalitātei nopietniem dialogiem un grotesku. Arī vizuāli filma brīžiem ir poētiski romantiska, mirkļiem nesaudzīgi brutāla, kā jau tas piedienas pie cīņas stāstiem, bet reizēm iemet skatītāju tik jocīgās situācijās, ka gluži vai vajadzētu smieties. Šāda nekonsekvence savā ziņā traucē iedziļināties un pilnvērtīgi sekot sižetam. Nedaudz garlaiko arī banālie konfliktsituāciju risinājumi, kuros iztrūkst šādām filmām tik ļoti nepieciešamais spriedzes elements, tomēr patīkamu intrigu raisoša ir attēlotās tagadnes pakāpeniska sasaiste ar varoņu pagātnē piedzīvoto.

Filmu gribētos salīdzināt ar pašmāju "Rīgas sargiem". Tajā, tāpat kā vērojot stāstu par Tadu Blindu, redzamas tieksmes radīt ko līdzīgu Holivudas vēsturiskajām action filmām. Tomēr jāatzīst, ka vismaz pagaidām vēl nespējam turēties līdzi šī žanra pasaules līmeņa darbiem, kaut vai tikai budžeta jautājumos. Tiesa gan, lietuviešiem izdevies savu varoņeposu iznest ārpus valsts robežām, un tas ir apsveicami, jo filma savā veidā iezīmē gan kaimiņu, gan Latvijas vēstures notikumu šķautnes. Tomēr nedrīkst izslēgt mērenas šaubas par to, vai ārpasaulei būs saprotams lietuviešu piedāvātais vēsturiskais diskurss.