Vietā, kur vēl vakar vakarā simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un Rīgas pilsētas viesu iededza piemiņas svecītes 1919.gada Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai (viena svecīte - viena krituša karavīra dvēsele), aptuveni 10 strādnieki-sētnieki (Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" un t.s. "100 latnieki" ar slotām noslaucīja no Rīgas pils mūriem visas svecītes (lielākā daļa no tām - degošas).
Vai tiešām brīvības cīnītāju piemiņa ir īsāka nekā sveces mūžs? Vai tiešām tiem, kuri deva strādniekiem šādu rīkojumu, vairs nav nekas svēts? Par piemiņas vietu (kapu) apgānīšanu ir paredzēts sods. Vai par šādu rīcību šādu rīkojumu devējiem vismaz tiks izteikts aizrādījums (nosodījums)?
Pielikumā pievienoju ar mobilo telefonu uzņemtu foto (kvalitāte slikta).
Edgars Severs un Santa Roze
Aculiecinieku novērojumu komentēja Rīgas domes atbildīgās personas.
Vairāk rakstā: Svecītes pie pils novāc ‘Dārzi un parki’, dara to ar pietāti
No "Rīgas dārzi un parki" pārstāves teiktā izriet, ka sveces pie pils turpinās degt, kamēr izdegs. Kā patiešām tiek sakopta teritorija pie pils, skatieties aculiecinieka iesūtītajā video.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
