Nakts koncertā pasākums iegūst vēl fantastiskākas un krāsainākas nianses. Abus pasākumus, dienas un vakara, krāšņu dara arī vēsturiskais bastiona fons un seno lielgabalu zalves.
Francijas, Nīderlandes, Krievijas, Itālijas un, protams, Somijas orķestri sastāda latviešu karavīriem nopietnu konkurenci.
(teksta turpinājums zem fotogalerijas)
Itāļi patika publikai ar savu ekspresiju. Jo daļa uzstāšanās notiek skriešus. Mūzikas spalgās skaņas sākumā rada pat kakofonijas iespaidu. Kvalitāti šeit prasīt ir grūti. Bet tad skan Bizē "Karmenas" tēma. Visā pasaulē pazīstamas melodijas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu. Protams, tie nebūtu itāļi, ja netiktu atskaņots kāds Itālijas ģeniālākā komponista Džuzepes Verdi skaņdarbs. Orķestra izpildījumā skan Violetas ārija no "Traviata" operas. Publikas sirdis ir iekarotas.
Francijas kara orķestra sniegums bija nevainojams bet atmiņā neiegulstas. Krievijas Maskavas centrālais Jūras spēku orķestris ir veterāns Haminas vēsturē. Vecas simpātijas garantē arī viņiem aplausus.
Nīderlandieši pārsteidz ar savu formu krāšņumu un cilvēku daudzumu. Jo cik sapratu, apvienotajā orķestra grupā ietilpināti trīs orķestru labākie pārstāvji. Protams, ka instrumentu daudzums neapstrīdami rada unikālu skanējumu. Eifoniju liegās skaņas fonā rada it kā maigu mirdzuma oreolu. Seši mežragi spēj uzjundīt pat visdziļāko ģenētisko atmiņu, jo šie instrumenti ir seni. Klasiskā mūzika iekaro klausītāju būtību ar tēmu sarežģīto dažādību un daudzo instrumentu niansētību. Nīderlandiešiem tas izdevās.
Somu orķestris, kā vienmēr, bija nepārspējams. Liels orķestris, lielas iespējas. Uzstāšanos krāšņu darīja defilē grupas mirdzošie durkļi. Arī iestarpinātā džeza mūzikas humora pilnā ainiņa neatstāj izlutinātos somu klausītājus vienaldzīgus. Skatītāju patriotisms ņem savu. Skan ovāciju vētra.
Bet nevar aizmirst arī latviešu orķestra uzstāšanos, kas notiek koncerta vidusdaļā. Tumši sarkanas krāsas formas tērpi izdala mūsu orķestri jau pašā sākumā.
Nevainojamas kustības un māka pārgrupēties rada harmonijas iespaidu. Pārsteidza Andra Grizāna māka pārvaldīt smago un krāšņo tamburmažoru – orķestra vadīšanas zizli. Priekšnesuma nobeiguma fāze galantā jaunekļa pasniegtais rozes zieds uz kavaliera ceļa sēdošai meičai rada romantiskas jūtas skatītāju maigajā dzimumā.
Neiztika bez maziem pārsteigumiem. Galantais kavalieris pirmajā koncertā bija aizmirsis paņemt savu sārto plastmasas rozi. Par laimi, turpat blakus bastiona zālājā un uz servētajiem uzkodu galdiem ziedu netrūka. Īsti vīri izeju no situācijas atrod vienmēr.
Domāju, ka orķestra diriģenti Guntis Kumačevs un Roberts Saulevičs, kas uzstāšanos vēroja un fotografēja no malas, ar savu kolektīva sniegumu palika apmierināti.
Somijas skatītāji to apliecināja ar aplausiem un sajūsmas svilpieniem.
Ceru, ka uzlabojoties finansiālai situācijai uz nākošo reizi orķestris būs lielāks. Ja vēl uzstāsies deju kopa "Brahmaņi" un Štāba bataljona defilē grupa, tad pasākums jau pacelsies pasaules augstāko standartu līmenī.
Ir izskanējušas runas, ka tādi pasākumi ir naudas šķērdēšana. Tam nevar piekrist. Valsts aizstāvēšana nav tikai plika ieroču žvadzināšana un kašķa meklēšana. To pierāda orķestru uzturēšana visās valstu armijās.
Piemēram Vācijas un Somijas kara orķestros ievēroju, ka muzikantiem ir virsnieku pakāpes. Jo uzpleči tiek piešķirti, vadoties gan no iegūtās augstākās izglītības, gan no pabeigtajiem īslaicīgiem militāristu kursiem. Nekādā gadījumā augstas klases muzikants netiks izmantots lauku apsardzes darbos un nebūs pakļauts vidusskolu un dažus mēnešus kursus beigušam seržantam.
Tas ir arī valsts prestiža jautājums. Redzot virsnieku orķestrī, ārzemju skatītāji mana, ka viņiem tiek izrādīts cieņas apliecinājumi visaugstākajā līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
