Sabiedrība

Vēlētāji pamatoti grib zināt un saprast deputātu motivāciju strādāt Saeimā. Ļoti vaļsirdīgi par to intervijā pateica Jānis Klaužs (ZZS). Viņa intervija rosināja pārdomāt šo jautājumu un pašam atbildēt uz jautājumu: "Kādēļ es piekritu kandidēt par Saeimas deputātu?"

Kopš Eiropā tika atcelta cenzūra, parādījās viedokļu daudzveidība, tai skaitā arī par jautājumiem, kāda rīcība ir morāla un kas ir vērtības. Lai gan cilvēki par to jau sen vairs nav vienisprātis, pasaulē, tai skaitā arī demokrātiskajā Rietumeiropā, vēl joprojām pastāv likumi, kuri balstās morāles vērtībās, kuras pieņem un atbalsta tikai daļa sabiedrības. Jautājums ir, vai šāda likumdošana vispār var būt taisnīga un uz kādiem principiem sabiedrībai būtu jābalstās, pieņemot likumus.

9. maijā: 1755. gadā Elizabete Petrovna Maskavā atklāja universitāti, 1886. gadā tika radīta kokakola, 1927. gadā Austrālijas parlaments pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Kanberu, 1945. gadā 0.43 pēc Maskavas laika tika parakstīta Vācijas kapitulācija, bet jau priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna, kas Vācijas kapitulācijas aktu atveda uz Maskavu, 1960. gadā tirdzniecībā nonāca pretapaugļošanās tabletes. Pēc pareizticīgo kalendāra tā ir svētā Vasīlija diena, kurš mocekļa nāvē miris 322. gadā. Krievijā zied ievas (Цветение черемухи) un tam par godu dzied sirdi plosošas romances. Un vēl – 1924. gada 9. maijā ir dzimis Bulats Okudžava, kas romancēm iedeva skaudru un pārlaicīgu tekstu.

Visi, kas atceras interneta kafejnīcu jeb zāļu norieta laiku, kad pieņēma Bērnu tiesību aizsardzības likumu par liegumu bērniem atrasties spēļu zālēs mācību stundu laikā. Tagad ir vēl ļaunāk.

Jau daudzas tūkstošgades Latvju zeme bijusi un ir ozolu zeme. Ar ozolu mūsu Tauta asociē izturību, nelokāmību, ticību sev! Tautā parasti saka: "Vīri kā ozoli"!

Kārļa Ulmaņa pieminekļa atklāšana Rīgā, Rīgas Brāļu kapu Skulpturālās grupas "Kritušie brāļi" restaurācija, Zālienslejas nomaiņa Pārdomu alejas labajā pusē, bojātā žoga nomaiņa, kas atdala Rīgas Brāļu kapus no 1. Meža kapiem, 38 izrādes "Vēlais Viesis" – nacionālpatriotisks uzvedums par Latviešu strēlniekiem, ko noskatījušies 27 000 skolēni no visas Latvijas, zinātniskā konference un izstāde, svētbrīdis Rīgas Doma baznīcā Kārļa Zāles 120.gades atcerei, Rīgas Brāļu kapu arhitekta Aleksandra Birznieka kapa vietas atjaunošana, Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšana "Pikšās" līdzfinansēšana un daudzi citi projekti – tāds ir divu sabiedriskā labuma fondu - Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda un Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda ieguldījums dažu savas neilgās pastāvēšanas un darbības gadu laikā.

Mans viedoklis, ka Latvijā nav pietiekoši atdalīta izpildvara no likumdošanas varas. ASV, Lielbritānijas, Francijas utt. piemēri, kad vēlēšanu rezultātā pie varas nonāk viens vai otrs politisks spēks un veido valdību, nav tiešā veidā attiecināms uz Latviju, jo tur, pirmkārt, reāli ir divi politiski spēki vai prezidentālā vara, otrkārt, izpildvarai ir balanss starp tiesībām un atbildību. Latvijā reāli koalīcijas padomi vada Premjerministrs (PM), bet par atsevišķu ministriju darbu viņš cenšas atbildību deleģēt atsevišķām partijām.

Lūk, ko mums raksta Tatjana: "Mans bērns iet dārziņā #2XX, kur audzinātāji uzskata, ka bērnus vajag slānīt ar lecamauklu. Bērni tāpat tiek raustīti aiz ausīm un rokas tiek spiestas ar tādu spēku, ka bērnam to grūti izturēt.

Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā. Un vēsture mēdz atkārtoties: padomju varas gados bija pienācis brīdis, kad latvieši savā zemē sāka kļūt par minoritāti – padomju imigrācijas politikas dēļ. Mūsdienās mēs esam līdzīgā – varbūt vēl sliktākā – situācijā.

Sestdien, 21. aprīlī, Ventspilī , tāpat kā citur valstī, notika lielā pilsētas sakopšanas talka.

Mārupītes talka Bieriņos notiek jau vairākus gadus un pulce lielu skaitu dalībnieku, jo līdz ar talku nāk arī izklaides pasākumi.

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

"Labdien! Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz faktu, ka 2012. gada 21. aprīlī masveidā un ar valsts un pašvaldību atbalstu tiks pārkāpts likums - tiks nodarbināts liels skaits cilvēku BEZ darba līgumiem. Pievērsiet, lūdzu, uzmanību, ka pēc talkas, daļai talcinieku tiks maksāts - tiks rīkotas svinības Kronvalda parkā, kā arī citās vietās pēc talkas paredzēta mielošanās par sponsoru sarūpētiem līdzekļiem," – raksta zemnieks Juris.

Pirms vairāk nekā 50 gadiem, ASV vizītes laikā, toreizējais PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs iedegās sajūsmā par tur pieredzētajām kukurūzas audzēšanas un izmantošanas iespējām. Atgriežoties Maskavā, zibenīgi tika pieņemts vienpersonisks lēmums veikt milzu reformas, ieviest "inovatīvas" pārmaiņas lauksaimniecībā un pārvērst padomju zemi lielā kukurūzas laukā. Latvijā tika izarts āboliņš, visās iespējamās vietās sastādīta kukurūza. Rezultāts – zemas kvalitātes lopbarība, noplicināti lauki un pļavas, nelietderīgi izšķērdēti resursi, darbs, laiks un nauda.

Šī gada 8.aprīlī Latvijas televīzijas pārraidē "Nekā personīga", rādot vairāku zinātnieku sejas, to priekšplānā nostājās maz pazīstama uzvārdā - Deniņš. Pacilātā noskaņojumā šis diskusijas dalībnieks lika saprast, ja viņš vadītu valsti, tad Latviju pārvērstu par otru Monako. Latvijā nāktu iekšā Krievijas investīcijas, kuras izvietotu Latgalē gar Krievijas robežu. Nosauca pat pilsētas (Ludzu, Zilupi), kur investēt Krievijas kapitālu. Tas viss notiek laikā, kad Krievijā tiek izvērsta, zem patriotiskiem saukļiem, ja ne impērijas, tad savas valsts iespaidu sfēras paplašināšana. Šim nolūkam tiek izmantota gādība par krievvalodīgo aizstāvību. Nešaubos, ka tam sekos, izsakot "tautas vēlmi", parakstu vākšana, referendumu organizēšana utt. Lai to veiktu, libermaņi vai bronšteini atradīsies. Iespējams, Deniņš ir viens no viņiem. Vēsturiski pierādīts, lai zem kāda investīciju saukļa vai fonda līdzīgas aktivitātes tiek veiktas, visam var saskatīt Krievijas impēriskās tieksmes.

Marodierisms — armijas vai paramilitāro vienību īstenota vardarbīga laupīšana to kontrolē esošajā teritorijā.

Tikai mēnesi pēc 2001. gada septembra satricinošajiem notikumiem ASV Kongresā tika pieņemts tā saucamais Patriot Act likums. Oficiāli deklarētais mērķis – efektīvāka cīņa ar terorismu. No vienas puses šis mērķis teorētiski ir apsveicams un vairums to toreizējā "atriebības eiforijā" tā arī uztvēra. No otras puses, noplokot emocijām un sākot skatīt šo likumu no racionālās puses, atklājās pavisam cita aina. Izrādījās, ka tā rezultātā ASV drošības iestādei FIB ir kā no gaisa nokritušas vēl nebijušas pilnvaras. Iedzīvotāju mājokļu pārmeklēšana bez to iemītnieku ziņas un klātbūtnes un bez kratīšanas ordera. Uz aizdomu pamata par saistību ar terorismu (bez pierādījumiem, tikai aizdomām – pamatotām vai nepamatotām) iedzīvotāju apcietināšana uz nenoteiktu laiku. Telefonsarunu noklausīšanās un interneta sakaru kontrole bez tiesas sankcijas.

Ņemot vērā esošo, kā arī šim tekstam pievienoto dokumentu, S.Āboltiņas kundzei varu pateikt tikai vienu!

Raksta DELFI lasītājs, kurš vēlas palikt anonīms: "Dažreiz sanāk izlasīt gan Delfi, gan citos izdevumos publicētos aprēķinus, "par kādām summām ārzemnieki, kuriem ir uzturēšanās atļaujas, ir papildinājuši valsts kasi, pērkot īpašumus Latvijā". Un, diez, kāpēc tās summas ir tik mazas? Kāpēc viņi vispār tādi vajadzīgi?

Pēdējā laikā ar izbrīnu sekoju līdzi tam, kā mūsu dzīvē pamazām, bet arvien uzstājīgāk atgriežas lietas, kuras, šķiet, vēl pavisam nesen tika ar lielu troksni likvidētas nevis vienkārši kā nevajadzīgas, bet pat kā kaitīgas sabiedrībai.