Tomēr, ja labi apskata šīs publikācijas, tad visas tās īsi atkārto ieguvumus, bez pamatojuma. It kā atkārtojot visiem zināmas pašsaprotamas patiesības. Tagad tās ir kļuvušas pašsaprotamas, jo tās tiek atkārtotas nemitīgi un ar zināmu periodiskumu. Kā saka, vajag lielus melus nepārtraukti atkārtot un cilvēki tiem sāks ticēt.
Ulda Rutkastes prezentāciju "Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksas" var uzskatīt par 'euro' ieviešanas ieguvumu pamatojumu kopā ar Santas Bērziņas rakstu "Eiro ieviešana – atspēriens ekonomikas izaugsmei". Īsumā apskatīsim šo pētījumu secinājumus un to veidošanas metodes.
Jāsāk ar to, ka Latvijas Banka ir ieinteresētā puse, un līdz ar to uzskatīt, ka tā var objektīvi izvērtēt ieguvumus un zaudējumus no 'euro' ieviešanas ir apšaubāmi. Tomēr lielākā problēma, ka, veicot šo pētījumu, tika pielietoti klasiskie manipulācijas paņēmieni, un tie ir sekojoši:
1. Vēlamo datu atlase, nevēlamo ignorēšana. Tas nozīmē, paņemam tikai tos datus, kas apstiprina mūsu pieņēmumu, un aizmirstam tos, kas runā pret mūsu pieņēmumam.
2. Vēlamā uzdošana par esošo. Tiek apgalvots, ka tas tā ir, kaut gan tiek runāts, ka to varētu tikai ieviest.
3. Cēloņu un seku saistību ignorēšana. Tiek apgalvots, ka, veicot kādu darbību, būs noteiktas sekas. Vai ka šīm sekām bija šāds cēlonis. Kaut gan patiesībā sekas izraisīja pavisam citi cēloņi.
4. Manipulācija ar vārdiem. Apzināti izvēlēties vārdus, kas cilvēkam rada nepareizu priekšstatu.
Tagad apskatīsim kā Latvijas Bankas eksperti to ir izmantojuši.
Ja būtu 'eurozonā', nebūtu jāglābj bankas no valsts budžeta
Vēlamā uzdošana par esošo. Tikai dīvainā kārtā eurozonā esošās valstis, tādas kā Īrija, Spānija u.c. bankas glāba, izmantojot valsts budžetu vai valstij aizņemoties naudu un ieguldot to bankās. Šis fakts runā pretī apgalvojumam. Varbūt kādreiz nevis valsts glābs bankas, bet Eiropas centrālā banka. Pagaidām tā nav, par to šobrīd tiek tikai runāts.
Iestājoties 'eurozonā', pieaugs Latvijas kredītreitings
Cēloņu un seku saistību ignorēšana. Parasti tiek pieņemts, ka kredītreitings rāda aizņēmēja spēju atdot parādu. Jo zemāks kredītreitings, jo zemāka varbūtība aizdoto naudu no parādnieka atgūt. Kā redzams, vienas valūtas nomaiņa ar citu nekādā veidā neietekmē to, vai Latvija varēs vai nevarēs atdot parādu. Vēlamo datu atlase, nevēlamo ignorēšana.
Kretītreitingu aģentūras "S&P" paziņojums par Latviju:
Mēs varētu paaugstināt reitingus, ja privātais sektors turpinās samazināt ārvalstu saistības un fiskālie un inflācijas rādītāji ir saskaņā ar eiro ieviešanas mērķi. Mēs uzskatām, ka pievienošanās eiro zonai un pieejamība Eiropas Centrālās bankas (ECB) resursiem kā pēdējās instances aizdevējam samazinātu Latvijas ārējā finansējuma riskus un palielinātu monetāro elastību.
Pretēji tam, reitingus varētu pazemināt, ja Latvijas valdība vājinātu savu fiskālo pozīciju vai ārējais finansējums būtu grūtāk pieejams, piemēram, tādēļ, ka mātes bankas strauji samazinātu savu līdzdalību Latvijā.
Izcelta ir tā rindkopa, uz ko atsaucas LB, apgalvojot, ka iestājoties 'eurozonā' varētu palielināt kredītreitingu. Tomēr izlasot rūpīgāk, sākumā mēs lasām "mēs varētu paaugstināt", ja tiek darīts sekojošais. Savukārt LB izceltais sākas ar vārdiem "mēs uzskatam, ka", kaut gan šos vārdus LB eksperts nez kāpēc neizcēla. Neizcēla tāpēc, ka uzskati nenozīmē rīcību. Par rīcību tiek runāts citāta pirmajā teikumā, kur skaidri un gaiši pateikts – turpināsiet samazināt valsts parādu, mēs pacelsim reitingu. Paņēma no sacītā vēlamo un ignorēja nevēlamo.
Otrs veids, kā nevēlamie dati tika ignorēti, bija parādot, ka pēc iestāšanās 'eurozonā' citām valstīm tika palielināts kredītreitings. Valstis, kas tika ņemtas kā piemērs bija Slovēnija, Kipra, Malta, Slovākija, Igaunija. Tomēr tika ignorēts tas, ka Slovēnija iestājās 'eurozona' 2007. gadā. Kipra un Malta 2008. gadā. Tas ir - pirms krīzes, kad visi vēl domāja, ka dalība 'eurozonā' nozīmē, ka šai valstij ir tāds pats risks kā Vācijai. Krīze šo apgalvojumu apgāza, un tagad šīm valstīm ne tuvu nav tāds pats kredītreitings kā Vācijai. Savukārt Slovākija iestājās 2009. gadā un Igaunija 2011. gadā. Skaidrs, ka, sākot ar 2010. gadu, pēc panikas noplakšanas un kaut kādas skaidrības iestāšanās un ekonomiskiem uzlabojumiem valstīs varēja paaugstināt arī šo valstu kredītreitingus. Latvijas kredītreitingu arī nesen paaugstināja, jo kļuva skaidrs, ka dziļāk bedrē nekritīsim, un to noteica ekonomikas stāvoklis, nevis dalība 'eurozonā'.
Eiro garantiju fonds kā apdrošināšanas polise
Manipulācija ar vārdiem. Stāsts ir par to, ka, iestājoties 'eurozonā' un iemaksājot šajā fondā 150 miljonus latu, piecu gadu laikā varēsim no tā saņemt naudu, ja būs tāda nepieciešamība. Tikai šajā gadījumā tiek stāstīts, ka te ir līdzība ar auto apdrošināšanu, kur jūs maksājat naudu, un ja iekļūstat avārijā, tad jums apmaksā mašīnas remontu. Tiešām skaisti. Tikai ar šo fondu ir savādāk, ja būs atkal kāda krīze, naudu tiešām saņemsim, tikai saņemtā nauda pēc tam būs jāatmaksā kopā ar procentiem fondam. Šī ir tā realitāte, ko mēģina maskēt, mēs krīzes gadījumā saņemsim nevis naudu, ko nevajag atdot, bet gan dabūsim parādu. Līdzīga sistēma bija ar SVF, kur mēs arī saņēmām aizdevumu par to, ka esam šī fonda dalībnieki. Protams, aizdevums būs ar zemāku procenta likmi, tomēr tas būs un paliks parāds, nevis apdrošināšanas prēmija.
Pieaugs Latvijas eksports vismaz par 5%
Vēlamo datu atlase, nevēlamo ignorēšana. Neskatīsimies, cik pamatots ir šis apgalvojums, bet paskatīsimies, ja tas izrādītos patiess. Tas nozīmē, ka šeit neanalizētu faktoru ietekmē pieaugs tirdzniecības apgrozījums starp valstīm. Latvijas eksports pieaugtu par 5%. Bet tirdzniecība nozīmē divvirziena kustību, un tāpēc būtu jāapskata arī, par cik pieaugs imports. Pieņemot, ka imports pieaugs par tiem pašiem 5% kā eksports sanāk sekojošais. Latvija pašlaik importē vairāk nekā eksportē, tas nozīmē, ka, pieaugot tirdzniecībai, plaisa starp importu un eksportu vēl vairāk palielināsies. Jautājums, kā šo plaisu lai apmaksā? Viens no veidiem ir aizņemoties un palielinot privāto vai valsts parādu, kas nemaz nav labi. Eksporta pieaugums ir vēlamais fakts, bet importa pieaugums ir nevēlamais fakts, un tāpēc to vienkārši ignorē.
Pieaugs investīcijas
Vēlamo datu atlase, nevēlamo ignorēšana. LB eksperti stāsta aptuveni sekojošo - iestājoties eurozonā, samazināsies kredītprocenti, samazināsies dažādi riski un tāpēc vairāk investēs, gan ārzemnieki, gan vietējie. Tiešām kredītprocentu lielums stimulē aizņemties un investēt. Tomēr vienlaicīgi, kā to parādīja laiks pirms 2008. gada, zemi kredītprocenti stimulē arī aizņemties un vienkārši patērēt vai arī spekulēt. Tas, vai tiks investēts, ir atkarīgs no daudziem dažādiem faktoriem, piemēram, darbaspēka un resursu pieejamības, tirgus esamības.
Faktiski nekas netraucē jau tagad investēt vismaz ārvalstu investoriem, jo uzbūvēta fabrika pat lata devalvācijas gadījumā paliks tur, kur viņiem ir pieejami kredītresursi jau tagad par zemām likmēm. Kāpēc tad viņi neinvestē? Tāpēc, ka citi faktori Latvijā ir nelabvēlīgi un tos ne 'eurozona', ne zemas procenta likmes nekādā veidā nemaina. Vienīgie investori, kas varētu vairāk investēt, būs spekulanti, kuriem tiešām lata devalvācija varētu radīt problēmas. Vēlamie dati ir tie, kas apgalvo, ka būs zemākas procenta likmes un vairāk investīciju. Nevēlamie ir tie, kas saka, ka neinvestēs, jo citi faktori ir nelabvēlīgi, un tie, kas saka, ka investēs spekulācijās un burbuļu pūšanā, nevis ražošanā.
Protams, LB pētījumi ir skaisti un rada iespaidu par profesionalitāti un ticamību. Tomēr, kad atmet respektu pret ekspertiem un skatās pēc būtības, tad liekas, ka vienīgā viņu profesionalitāte ir spēja radīt iespaidu par profesionalitāti.
Tomēr pēc kāda laika jūs pieķersiet sevi pie domas, kāpēc gan neieviest 'euro', jo tad vismaz sola kādu miljardu. Bet ko iegūsim, ja neieviesīsim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
