Šādu frāzi interneta forumā man adresēja cilvēks, kas sauc sevi par laju Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā un profila informācija liecina, ka ir beidzis Lutera akadēmiju.
Viss sākās ar to, ka šā gada 1.oktobrī kāds vīrietis ievietoja portālā www.draugiem.lv vairākās domubiedru grupās vienu un to pašu tekstu, kas gan nebija viņa paša uzrakstīts, tomēr bez atsauces uz raksta autoru, šis cilvēks nolēma popularizēt tēmu par to, kādai atteiksmei būtu jābūt pret sievietēm garīdzniecībā. Raksts sākas ar vārdiem: "Sveiki ir mūsu draudzēs sievietes, kuras uzskata, ka var kļūt par Mācītājiem un pat Bīskapiem!!! Man lasot Bībeli ir par to liels pārsteigums, taču sātans jau var daudz ko...."
Turpmākajā raksta daļā bija samesti panti no Bībeles, kuros tiek pieminēta sievietes un klāt skaidrojums, kas attiecīgi pasvītroja autora viedokli par to, ka, ja sievietes pretendē uz mācītājas amatu, tas ir vairāk kā noraidāms. Autora aicinājums nobeigumā "pārdomājat", kas tika adresēts sievietēm, acīmredzot, bija jāsaprot kā "pārdomājiet".
Diskusija ieguva apgriezienus un par dažām no minētajām Bībeles rakstuvietām es komentēju ar koine grieķu valodas Bībeles teksta paskairošanu, kā arī ar tīri arheoloģiskām liecībām, jo šos tekstus grieķu valodā biju pētījusi jau gandrīz 3 gadus. Tomēr demonstrēdams reakciju uz Jaunās derības grieķu teksta (grieķu valoda ir Jaunās derības dokumentu oriģinālvaloda) argumentāciju, šī persona nolēma savu diskusiju slēgt, pa priekšu gan izsakot "visu, kas sakrājies" sekojošās replikās:
Studenti reprezentē savu augstskolu - Nr. 1
No mūsu baznīcas tika izslēgts viens mācītājs (Cālītis) kas tur ir pasniedzējs - Nr. 2
Kā vispārēja teoloģiska izglītība ir OK, arī es vēlētos tur mācīties un to arī apsveru, bet....
Nr.1 pluss murgi par Bībeles vēsti, un Bībeles vārda nemaldīguma apšaubīšanu, to varat arī labi redzēt mājas lapā www.sieviesuordinacija.lv sākumlapā. Jebkuram luterānim šie teksti izsauktu tikai šermuļus.....
Pēc kāda laika diskusijas aizsācējs tomēr nolēma diskusiju atkal atvērt, tomēr personīgu familjaritāti ar diskusijas dalībniekiem neslēpa, citviet saukdams citus cilvēkus (kristiešus) par dīvaiņiem, debīliem, fantazētājiem, muldētājiem u. tml.
Lasot minētā vīrieša, LELB laja komentārus, kas nepārprotami atsedz viņa ne tik kristīgu raksturu, cik dziļi paslēpušos naidu pret sievietēm kopumā, pret Latvijas Universitātes attiecīgo fakultāti, man radās jautājums, vai tas ir tas, ko vīriešiem māca Lutera akadēmijā?
Vai tāds naids tiek kurināts luterāņu baznīcā?
Man nāk prātā Jēzus Kristus vārdi: "No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?" (Mateja evaņģēlijs 7.nod.)
Iemesls, kādēļ nolēmu šo rakstu uzrakstīt, ir aicinājums savstarpējai cieņai. Vajadzētu apgāzt iznīcinošo saukli "cilvēks cilvēkam – vilks". Cilvēks cilvēkam ir vispirms brālis un māsa.
Un tomēr, apbrīnas vērta ir lielas daļas Latvijas baznīcu vīriešu attieksme pret sievietēm. Šķiet, ka šī cilvēku daļa vēl arvien dzīvo agrīnajos viduslaikos, kad tika apspriests jautājums par to, vai sieviete ir pilnvērtīgs cilvēks. "Baznīcas tēvi" svārstījās un gandrīz visi kā viens sievietēm piešķīra otrās šķiras cilvēciskās būtnes, kārdinātājas un ļaunuma iemiesotājas, un visbeidzot mūžīgās grēcinieces identitāti. Diemžēl, šo ideoloģiju par otro zemāko radījumu arī šodien pārnes uz kristīgo baznīcu, ietērpjot to reliģiskajā leksikā.
Ir tāda lieta kā ideoloģija, kas ir kaila, un lai tā nebūtu kaila, tā meklē sev tērpu. Šis tērps bieži vien ir teoloģija, jo cilvēkiem ar teoloģiju ir labas asociācijas - tā taču ir mācība par Dievu.
Tā nu staigā ideoloģija tērpusies ārējās dievbijības tērpā vēl šo baltdien un smej – "man vienīgajai ir patiesības un paradīzes atslēgas", bet sievietēm, bērniem, melnajiem, dzeltenajiem un vergiem mēs, baltie vīrieši, šīs durvis neatslēgsim".
Aļesja Lavrinoviča
Latvijas Universitātes Teoloģijas Fakultātes maģistratūras studente; BA. jur.
2011.gada Jauno Pētnieku "Ad verbum" stipendijas ieguvēja