Varbūt palūgsim Rietumeiropas valstis, lai tās arī nodrošina pie sevis tādus pašu apstākļus kā mūsu cietumos un paskatīsimies, ko teiks viņu pilsoņi? Noziedznieki visur ir vienādi...
3. turpinājums...
• Zāles – nemaz nesapņojiet par tādām, ja jums nav nauda par ko tās iegādāties. Plus vēl ir jāpērk vairumā, jo redziet mazumtirdzniecība nav paredzēta??? Piemēram, Citromonu var nopirkt tikai 120 tabletes!!! Mazāku daudzumu iegādāties nav iespējams.
No ārstu puses pret visām kaitēm tiek piedāvāta ½ tablete aspirīna 3x dienā! Zāles jāpasūta un jāgaida kādu nedēļu lai tās saņemtu, tāpēc tām ir jābūt visu laiku. Tādai kā aptieciņai.
Aprakstīšu vienu gadījumu – cilvēks no rīta pamostas un jūt, ka ir slims. Kameras biedri saprot, ka viņam ir augsta temperatūra un nepieciešama ārstēšana. Rīta pārbaudē 8:00 tika pateikts apsargiem par saslimšanas gadījumu, uz ko tika saņemts jautājums – UN KO, TĀ ARĪ ŅĒMA UN PA NAKTI SASLIMA? Teica, lai raksta iesniegumu (iesniegumus savāc tikai vakara pārbaudē un, uzrakstot iesniegumu, pie ārsta var tikt tikai pēc pāris dienām), tāpēc tika palūgts, lai paziņo ārstam cik vien iespējams ātrāk. Pusdienlaikā bez izmaiņām. Kameras biedri sāka uzstājīgi prasīt apsargiem ārsta apmeklējumu. Vēlā pēcpusdienā slimnieku izsauca ārsts un iedeva....2 aspirīna tabletes (vienu uzreiz un otru pirms gulētiešanas). Labi, ka kameras biedriem bija iepirkta jau iepriekš minētā "aptieciņa" ar kuras palīdzību tad arī tika veikta ārstēšana tuvākās 5 dienas! Cilvēkam bija spēcīgs klepus un augsta temperatūra, bet RCC personālam viss vienalga.
• Maļavas – cietuma žargons, kuram skaidrojums krievu valodā ir - письмо или записка, которая нелегально передается заключенными из тюрьмы на свободу или же из камеры в камеру в пределах комплекса тюремных зданий. Latviski tā būtu – vēstulīte.
Runājot par "maļavām" tās tiek sūtītas no kameras uz kameru bez jebkādiem ierobežojumiem! Viens otrs apsargs jau mēģina kaut ko pārtvert, bet ieslodzītie to redzot pa logu, tikai uzjautrinās, jo uzreiz tiek bļauts, ka ir mēģinājums pārtvert sūtījumu.
Lai "maļavas" sūtītu, ir saplēstas restes un sieti, kuri norobežo logus. Naktī brīvi tiek pārsūtītas pakas no korpusa uz korpusu un tas viss apsargu deguna galā!
• Trauki – par tiem jau es rakstīju iepriekš, bet aizmirsu piebilst, ka pēdējā laikā ir gadījumi, kad ienāk jauniņais, bet viņam nav no kā ēst un dzert, vienkārši nav trauku, jo cietumā, redziet, to trūkst. Labi, ja kamerā ir lieki trauki ar ko padalīties.
• Gultas – tā kā visas gultas ir divstāvīgas, tad šeit rodas jautājums – kā uzkāpt uz otro stāvu? Gulta ir 1,50m augsta un, lai uz tās uzkāptu, ir jākāpj uz apakšējās gultas un pēc tam jālec uz augšu. Tie, kas taisīja tās gultas, nu nekādi nebija padomājuši par vidējo cilvēka augumu un kāpsli izvietoja 30 cm attālumā no grīdas un 1,20m no augšējās guļvietas. Jauniešiem jau tas nesagādā nekādas problēmas, bet vecāku gadagājuma cilvēkiem gan.
• Šmons - cietuma žargons, kuram skaidrojums krievu valodā ir – oбыск. Latviski tas būtu – kratīšana. Kratīšana notiek tā – atveras kameras durvis (jebkurā diennakts laikā) un tiek paziņots par to, ka notiks pārbaude. Viens ieslodzītais paliek kamerā, lai sekotu tam, ko dara apsargi, bet pārējos ieslēdz dušas telpās.
''Šmona" laikā apsargi ir īpaši nepieklājīgi un tiek izvandīta visa kamera. Atlauztas grīdas līstes, atskrūvēti logi (tā kā logi ir no Padomju laikiem, tad vienkārši tiek izskrūvētas skrūves un logs sadalās uz pusēm), ar zābakiem staigā pa gultām, ar lauzni atlauž palodzes un ārējo siltinājumu! Pēc šādas vizītes kamera ir jākārto vairākas stundas un vēl jādomā, ar ko saskrūvēt logus, jo skrūvgrieža kamerā nav, bet tos saskrūvēt atpakaļ apsargi pat negrasās.
Ar šo arī beigšu un novēlu, lai neviens, nekad nenokļūtu Latvijas cietumos.
Ieslodzītais: Patiesība par Rīgas Centrālcietumu (1.daļa)
Ieslodzītais: Patiesība par Rīgas Centrālcietumu (2.daļa)