Finanšu piramīda MMM
Droši vien katrs dzirdējis par Krievijas avantūrista un krāpnieka Sergeja Mavrodi 1990. gados radīto MMM finanšu piramīdu, ar kuras starpniecību miljoniem cilvēku (ap 15 miljoniem) zaudēja savus ieguldījumus. Par šo afēru tik daudz rakstīts un rādīts, tā tika krimināli izmeklēta, un pats Mavrodi notiesāts ar cietumsodu. Šķiet, ka pēc tāda skandāla neviens loģiski domājošs cilvēks postpadomju telpā vairs līdzīgās krāpniecības shēmās neiesaistīsies.
Taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Gluži otrādi - Sergejs Mavrodi kļuva par tautas varoni, viņu pašaizliedzīgi aizstāvēja gan parastie cilvēki, gan jaunbagātnieki, pat ievēlēja par Krievijas Domes deputātu un gatavojās ievēlēt par Krievijas prezidentu. Cietumā Mavrodi uzrakstīja grāmatu "Искушение" (Kārdinājums), kas kļuva par bestselleru, vēlāk grāmatu "Lucifera dēls" un "ПираМММида", pēc kuras motīviem pagājušogad uzņemta kinofilma ar tādu pašu nosaukumu, un drīz vien Mavrodi ķērās pie nākamās finanšu piramīdas (MMM - 2011) būvniecības, kas aptvērusi jau 16 valstis, tai skaitā Latviju un Lietuvu, un kuru Mavrodi nosaucis par "Globālu savstarpējās palīdzības kasi", ieviešot arī jaunu vērtspapīru - Mavro.
Nu jau šī piramīda likumsakarīgi brūk, bet Mavrodi ceļ nākamo (MMM - 2012), kura domāta iepriekšējās "glābšanai". Un atkal miljoni cilvēku Mavrodi uzskata par tautas draugu un varoni, kura ģeniālajam turības vairošanas plānam traucē ļaunprātīgu baumu izplatītāji masu mēdijos un valsts kriminālās izmeklēšanas orgāni.
Mavrodi pat īpaši neslēpj, ka MMM 2011 ir finanšu piramīda (proti, procentu izmaksas dalībniekiem atkarīgas no jaunu dalībnieku piesaistīšanas) un brīdina, ka tās dalībniekiem iespējami zaudējumi, kā arī iespējama shēmas apturēšana uz laiku, jo "vecā pasaule tik viegli nepadodas". Jā, Mavrodi šoreiz savu shēmu balstījis uz globāliem un apokaliptiskiem mērķiem, kādi it kā aprakstīti Bībelē, Atklāsmes grāmatā, ar Zvēra skaitli 666, 42 mēnešu valdīšanu un noteikumu, ka pirkt un pārdot varēs tikai tie, kam būs Mavrodi dolāri jeb Mavro. Vai MMM varētu būt Lucifera pielūgšanas kults? Interviju ar S. Mavrodi, kurā viņš šīs it kā gaidāmās pārvērtības izskaidro, variet izlasīt šī intervijas latviešu tukojumā, kas atrodams šeit: Intervija ar MMM 2011 un MMM 2012 izveidotāju Sergeju Mavrodi
Un te vesela sērija rakstu par Mavrodi piramīdu portālā Delfi:
Investoru portālā "Naudas lietas" kāds Ainis Vanaģelis apgalvo (skat. rakstu "Cilvēku "čakarēšana" postpadomju stilā - A/S "MMM""), ka MMM ir tikai postpadomju civilizācijai raksturīga parādība, ar to mudinādams domāt, ka uz tādiem trikiem uzķeras tikai neizglītots padomju iekārtas produkts vai nabadzības izmisumā ievests "homo sovieticus".
Nekas nav tālāk no patiesības. Finanšu piramīdas kā krāpniecības un ātras iedzīvošanās shēmas jau gadsimtiem attīstījušās tieši Rietumos, sākot ar "Tulpju māniju" Nīderlandē, "Dienvidjūras burbuli" Anglijā un Džona Lo burbuli Francijā, un visos gadījumos spekulāciju orģijās iesaistījās tieši bagātākie un izglītotākie šo valstu pavalstnieki. Tieši finanšu piramīdas iezīmēja kapitālisma dzimšanu un attīstību. Arī patlaban augošo finanšu krīzi izraisīja lielākoties bagāti megabanku un bankām līdzīgu iestāžu spekulanti, kuri ik gadus bonusos par savām mahinācijām saņēma un turpina saņemt miljonus, ja ne miljardus. Vienīgā persona, kas par šādu burbuļu pūšanu ir arestēta un ieslodzīta, ir ebreju izcelsmes ASV bagātnieks Bernijs Medofs. Un tas tikai tāpēc, ka Medofa klienti paši bija ārkārtīgi bagāti un ietekmīgi cilvēki, kuri lielākoties paši bija ietekmīgi finanšu spekulanti. Tātad pat finanšu tirgus lielspekulanti, kuri paši pieraduši rēķināt un mērķtiecīgi manipulēt, nav pasargāti no vēl lielākas un vieglāk iegūstamas bagātības vilinājuma.
Vienīgais, kas vieno piramīdu upurus, neatkarīgi no izglītības un sociālā stāvokļa, ir iracionāla ticība, ka bagātību var iegūt, pašam neieguldot nekādu sabiedriski derīgu darbu, ka iespējams naudu taisīt no naudas, neieguldot to sabiedrībai derīgā darbībā jeb reālā ekonomikā. Šāda ticība ir globālā kapitālisma dziļākā būtība, un finanšu piramīdu vilinājums (citiem vārdiem iracionāla, neierobežota alkatība) ir galvenais kapitālisma dzinējspēks. Uz šādu ticību vai reliģiju balstīta arī 4. maijā dibinātā Latvijas Republika.
Kapitālistiskā audzināšana
Mums jau 20 gadus cenšas iestāstīt, ka valsts var attīstīties bez savas ražošanas, tikai - lētāk iepērkot un dārgāk pārdodot, vai arī - iesaistoties globālajā kazino. Mums māca, ka patērēšana nav jānosedz ar atbilstošu ražošanu, ka imports nav jānosedz ar atbilstošu eksportu, ka ir vienalga, kam pieder Latvijas resursi, ka turīgs var kļūt, ielienot parādos vai spēlējot uz naudu, ka parādu pieckāršošana un reālās ekonomikas nožņaugšana ir krīzes pārvarēšana un veiksmes stāsts, un ka tā tas turpināsies mūžīgi.
Tāda pati audzināšana vērojama mikro līmenī. Mūsu dzīve pārvērsta par šovu, kurā uzvarētāji iegūst balvu. Visas TV programmas piesātinātas ar tēliem, kuri grezni dzīvo bez reāla darba - tikai ar beznoteikumu konkurenci, intrigām, vardarbību, dzīšanos pēc baudām, bagātības un modes precēm, krāpšanu, nodevību, augstā stila ikonu demonstrēšanu u.tml. Krietnu daļu TV raidlaika aizņem šovi, kuros cilvēki savstarpēji sacenšas par kādu balvu, arī datorspēlēs tas pats princips: sacensība par bonusiem, jauniem līmeņiem utt. Zemtekstā doma, ka bagātību var iegūt sīvā sacensībā un bez reāla, sabiedrībai derīga ieguldījuma. Uz to pašu mudina reklāmu, slavenību kults un izklaides industrija. Un tipisks jaunietis pie TV, datora vai citu elektronisko ierīču ekrāniem pavada lielāko sava nomoda daļu, bet reizēm arī naktis. Lūk, kāda darba tikuma audzināšana! Faktiski šie propagandisti gatavo upurus Mavrodi un līdzīgām krāpniecības shēmām.
Tātad gandrīz visi mediji, politiķi un ierēdņi ar savām tukšajām runām un propagandas aparāts bez pārtraukuma strādā, lai radītu īpašu, jaunu cilvēka tipu, kam raksturīga neierobežota alkatība un iracionāla, gandrīz reliģijas līmeņa ticība, ka bagāts var kļūt bez derīga darba. Šim jaunajam cilvēka tipam jau izdomāts nosaukums - homo economicus. Līdz ar globalizāciju izsludināts t.s. postindustriālisma laikmets, kura simbols ir pie datora sēdošs veiksminieks, kurš pelna ar peles klikšķiem un dažiem uzsitieniem pa klaviatūru. Bet netiek rādītas vergu ražotnes Āzijā vai Āfrikā, kur šīs naudas pelnīšanas ierīces tiek ražotas, vai kur tiek iegūtas izejvielas šo ierīču ražošanai.
Līdz ar to uz pasaules radīta vēl nepiedzīvota nevienlīdzība un nelīdzsvarotība. Kopš kapitālisma globālās uzvaras un globalizācijas sākuma vērojama strauja polarizācija starp nabadzīgajām valstīm un bagātajām valstīm (lai gan tieši t.s. bagātās un attīstītās valstis vienlaikus ir arī lielākās parādnieces), kā arī starp nabagiem un bagātajiem katrā sabiedrībā. Kamēr miljardi grimst badā, saujiņa superbagātnieku katrā sabiedrībā cīnās par bagātības rekordiem. Ja paanalizēsim miljonāru sarakstu Latvijā vai miljardieru sarakstu Amerikā, tad redzēsim, ka lielākā šo superbagātnieku daļa neveic un neorganizē nekādu sabiedrībai derīgu nodarbi, bet tikai spekulē ar naudu, nekustamiem īpašumiem, resursiem vai vērtspapīriem. Tikai nepilns procents finansiālo darījumu pasaulē ir saistīts ar reālu preču un pakalpojumu tirdzniecību, pārējie ir spekulācijas.
Savelkas pasaules saimnieciskās depresijas un kara mākoņi
Ja paanalizēsim dziļāk, arī ASV dolārs un ES eiro kopā ar attiecīgajām toksisko vērtspapīru masām būtībā ir tikai finanšu piramīdas. Lai novilcinātu šo piramīdu sabrukšanu, nepieciešams nodrošināt jaunas ieguldījumu plūsmas šajās spekulatīvajās piramīdās. Šīs plūsmas shēmas radītāji cenšas nodrošināt dažādi: drukājot vai digitāli uzburot jaunas naudas zīmes, valstiski glābjot bankrotējušās finanšu institūcijas (kuras speciālisti dēvē par zombijbankām), vēl vairāk aizņemoties finanšu tirgū, destabilizējot, iekarojot un aplaupot diktātam nepakļāvīgās valstis, pieņemot t.s. tautības un valsts budžeta līdzsvarošanas programmas, liekot valstīm privatizēt savus uzņēmumus un citus resursus, lai arī tie nonāktu spekulāciju tirgū (ar to izskaidrojams, piemēram, Latvijas Ārvalstu investoru padomes aicinājums atlikušos Latvijas uzņēmumus privatizēt vai kotēt biržā). Pie šiem pasākumiem pieskaitāms arī nesen Saeimas ratificētais Eiropas finanšu stabilitātes pakts.
Ko šie piramīdas glābšanas pasākumi nozīmē reālajā dzīvē?
Tiek žņaugta reālā ekonomika, vairots bezdarbs un nabadzība, lai šādā veidā izspiestos līdzekļus iepludinātu spekulāciju superpiramīdā. Piemēram, samazinot budžeta un sociālos izdevumus, tiek samazināts arī darbavietu skaits un cilvēku ieņēmumi. Līdz ar to sabiedrība vairs nespēj norēķināties par savām pamatvajadzībām un strauji samazinās patēriņa apjoms, kas savukārt vēl vairāk samazina pieprasījumu ražotājiem. Ražošanas centrs mūsdienās ir galvenokārt Ķīna un citas Āzijas valstis. Galvenais Ķīnas preču noieta tirgus ir ES, otrais lielākais - ASV. Tā kā patēriņš ES un ASV samazinās, Ķīnai jāsamazina ražošana. Daļēji preču noieta kritumu ES un ASV Ķīna cenšas kompensēt ar iekšējā patēriņa palielināšanu (palielinot algas saviem strādniekiem), kā arī radot jaunus noieta tirgus citos pasaules reģionos. Taču šis process notiek lēni, tāpēc ražošana Ķīnā turpina samazināties. Samazinoties ražošanai Ķīnā, samazinās arī Ķīnas pieprasījums pēc izejvielām. Tas savukārt nozīmē darbavietu likvidēšanu izejvielu iegūšanas valstīs - Dienvidamerikā, Āfrikā, Krievijā, Tuvajos austrumos u.c. Tādā veidā saimnieciskā depresija pārņem visu pasauli: aug bezdarbs, vairojas nabadzība utt. Depresijas nākamais vilnis jau ir klāt. Mēs to jūtam kā cenu samazināšanos resursiem: naftas produktiem, pārtikai u.c.
2007. gada finanšu krīze bija brīdinājums spekulāciju apmātajai Rietumu pasaulei, ka šīs parazītiskās orģijas ir jāpārtrauc. Brīdinājums uzklausīts netika. Rietumi savu alkatību apturēt nespēj. Gluži otrādi - rietumvalstis sāka glābt tieši savu spekulatīvo sektoru un žņaugt to, kas vēl atlicis no reālās ekonomikas. Arī Latvija, kā jau Vašingtonas un Briseles satelīts, dara to pašu, līdz ar to izvēloties kolektīvu pašnāvību.
Lai glābtu savas spekulāciju piramīdas, Rietumi ar savu specdienestu un NATO starpniecību sākuši īstenot valstu destabilizācijas un militāro konfliktu izraisīšanas stratēģiju resursiem bagātajos reģionos, par ko liecina jau notiekošā karadarbība vairākās valstīs un jaunu militāru konfliktu gatavošana. Šīs stratēģijas mērķis ir visu pasaules resursu pakļaušana Rietumu organizētajam spekulatīvo laupītāju tirgum. ASV un tās tuvākie sabiedrotie grib kontrolēt visu, piemēram, ASV neapmierina stāvoklis, kad Ķīna brīvi iepērk naftu no Irānas un īsteno infrastruktūras projektus Irānā. ASV grib, lai Ķīna Irānas naftu varētu iepirkt tikai no Rietumu starpniekiem un lai projektus Irānā kontrolētu ASV globālās aģentūras - PB un SVF. Tātad ASV biržu spēlmaņi grib nosmelt maksimālu peļņu no visa, kas vien pasaulē notiek, turpināt savu parazitēšanu uz pasaules rēķina. Tāds stāvoklis jau pastāv Latvijā, piemēram, kad mēs Krievijas naftas produktus iepērkam no skandināvu starpniekiem, bet katru mūsu naudas maksājumu kontrolē un ar nodevām apliek skandināvu bankas.
Rietumi pēc krīzes brīdinājuma varēja izvēlēties citu politiku: norakstīt spekulatīvi uzpūstās finanšu saistības, turpmāk šādas orģijas aizliegt un atgriezties pie reālās ekonomikas un sociālā taisnīguma principiem. Taču Rietumos dominējošās aprindas nespēj apstāties - tās grib krāpt un laupīt vēl un vēl.
Briest vēl nepiedzīvota globāla saimnieciskā depresija un globāla militārā konfrontācija, kas neko labu nesola arī Latvijai, jo esam tikai Rietumu satelītvalsts pie Krievijas robežas. Šķiet, lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa to vēl neapzinās, jo ir maģiskās domāšanas varā.