Varbūt "valsts vīri" grib nodrošināt sev "rezerves lidlauku", t.i. tad, kā es ceru, kad beidzot vajadzēs atbildēt par valsts izputināšanu un reālu izzagšanu, tiesneši pratīsies un, kā līdz šim, centīsies nevienu kleptoparazītu-partokrātu neiesēdināt. Katrā ziņā tas, ka tiesnesis saņem divas reizes lielāku algu nekā Valsts prezidents vai premjerministrs, ir kluss vājprāts, īpaši "vispārējās ekonomēšanas" apstākļos pēc tādas "valstiskas piekukuļošanas" izskatās. Tiesu procesi bieži vien tiek novilcināti, bet tiesnešu lēmumi vairāk nekā pretrunīgi.
Ko darīt?! Recepte vienkārša - tikai ļoti nepatīkama valsts birokrātiskajam aparātam, pie kura var pieskaitīt arī tiesnešus, proti, radikāla tiesvedības reforma, ņemot par pamatu ASV un ES valstu progresīvāko tiesu praksi. Jā, tiesu vara ir it kā neatkarīga, bet vai tiesneši ir atbildīgi par savām kļūdām, procesa novilcināšanu vai pat klaju likumu neievērošanu? Praktiski ne! Tuvākā laikā apņemos lasītāju auditorijai, uz reālu faktu pamata, aprakstīt dažus tiesnešu "diždarbus", ceru, ka interneta portālos 100.pants vēl ir godā!
Vēl trakāk ir ar tiesu izpildītājiem. Cīnītājiem ar "ēnu" ekonomiku tālu nav jāmeklē. 500 vai 300 tūkstošus latu gadā var nopelnīt tikai izveidojot "ēnu shēmu", kuras galamērķis ir banku un tām pietuvinātu valsts ierēdņu, šajā gadījumā tiesu izpildītāju, superpeļņa no vienas puses un Latvijas iedzīvotāju izputināšana jeb maskēta apzagšana, no otras puses. Tautas vērtēšanai - viena no shēmām: bankas, to juridisko daļu izskatā, vienojas ar licenzētu valsts vērtētāju un parādnieka īpašums tiek pārvērtēts, nosakot maksimāli minimālo tā vērtību. Tas tiek izmantots, lai piespiedu pārdošanas kārtībā, pārdotu īpašumu tās pašas bankas meitas uzņēmumam, kurš uzpērk nekustamos īpašumus par 30% no to īstās vērtības. Rezultātā - banku aktīvi palielinās, kapitalizācija kā nekur, bet pārdotās mājas vai dzīvokļa vērtības pietiek vien uzpūsto soda procentu nomaksai, bet bijušais īpašnieks bankai paliek parādā uz gadu gadiem. Svarīgākais ir tas, ka nabaga parādnieks pat nevar ne apstrīdēt un novērst sava 300 tūkstošu latu vērtā īpašuma pārdošanu par 80 vai 100 tūkstošiem latu. Ir izveidota ķēdīte - banka – vērtētājs - tiesu izpildītājs - bankas meitas uzņēmums. Visi ir pamatīgi nopelnījuši, bet uz kā rēķina?
Visā šajā procesā ir iesaistīta arī tiesa un vai tāpēc KNAB-am nav jākļūst tramīgākam vai vismaz vērīgākam? Pāris gadus atpakaļ tieši tiesu izpildītāju un tiesnešu "sadarbība" mums sniedza traģifarsu- kukuļdošana- kukuļņemšana. Pagājuši trīs gadi, bet arī šajā lietā spriedums nav stājies spēkā. Domāju, ka tantuku par cukurmaisa zādzību iesēdinātu daudz ātrāk.
Pāris ierosinājumi:
1. Spēka un drošības struktūrām ir kārtīgi jāizvērtē banku un tiesu izpildītāju darbība.
2. Tiesu izpildītājus- vienotā atalgojumu sistēmā, bet viņu virspeļņu - valsts budžetā, jo viņi taču ir valsts ierēdņi!
3. Bankām uzlikt 1% krīzes nodokli uz visiem aktīviem, kā to izdarījuši Ungārijā - 0,5%, Vācijā un Anglijā 0,7%. Līdz ar to nevajadzēs ne ņemt nost no pensiju fondiem, ne celt nodokļus.
Gan Vācijā, gan Anglijā, pat Ungārijā izrādās vairāk domā par cilvēkiem un sabiedrību kopumā, nevis, upurējot visu iedzīvotāju intereses, attīsta Banku Lejputriju, kā tas ir Latvijā! Kāpēc?
Jānis Miežagrauds