Kārlis Krēsliņš: Kādai būt Latvijas armijai?

Ņemot vērā Lietuvas bijušā komandiera Kronkraitisa secinājumu, kas ir loģisks un pamatots, ka NATO spēki var veikt teritoriālo aizsardzību, bet teritoriālie spēki (Zemessardze) nevar veikt kolektīvo aizsardzību.

Latvijas Armijai vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir jābūt profesionāliem, labi sagatavotiem, trenētiem un apmācītiem, jo prioritāte ir kvalitāte, bet ne kvantitāte Tādēļ, ka:

Pirmkārt, gan ES, gan NATO militārie eksperti ir secinājuši, ka karš no ārpuses pret NATO vai ES nav iespējams. Tas ir atspoguļots gan ES Drošības stratēģijā 2003 un 2008.gadā, gan NATO Stratēģiskajā koncepcijā (esošajā un jaunās projektā).

Otrkārt, konvencionālais pilna mēroga karš pret kādu NATO valsti nav iespējams, jo tajā nevar uzvarēt NATO (ASV, kuras militārais budžets sastāda 51% no visas pasaules militārā budžeta). Nav runa par militārajiem konfliktiem galvenokārt ārpus NATO un ES.

Atomkarā arī nebūs uzvarētāju, bet pasaules bojā eju var sasniegt.

Treškārt, NATO un ES ātrās reaģēšanas spēku gatavība ir daudz augstāka nekā, piemēram, Latvijas NBS. Tiem, kam tas interesē, viens piemērs no Gaisa spēku (GS) gatavības līmeņiem: lidmašīna atrodas gaisā un bieži iespējamā konflikta rajonā, ekipāža atrodas lidmašīnā un gatavi pacelties gaisā, ekipāža ir dežūras režīmā lidlaukā, cilvēki atsaukti no atvaļinājumiem, komandējumiem, bet atrodas mājās utt.

Ceturtkārt, 21.gadsimtā ir tāda globalizācija un izlūkošanas sistēmu iespējas, ka nav iespējams veikt pēkšņu liela vai vidēja lieluma militāro uzbrukumu. Tas nav iespējams gan no loģiskuma, gan no tehnisko realizāciju iespējām. Papētiet karu Gruzijā: Krievija cēlā dzelzceļu, izveda mācības utt., ja Gruzija būtu NATO vai ES valsts, tāds konflikts nebūtu iespējams.

Piektkārt, var jau uzskaitīt vēl, bet atcerēsimies, ka NATO ĢS rekomendēja iedalīt aizsardzības budžetam 2% no IKP, bet tas pamatā ir kolektīvajai aizsardzībai, ja kāda valsts grib un spēj papildus veidot pašaizsardzības spēkus lūdzu tas nav aizliegts.

Veidojot viedokli vai pieņemot lēmumu vajag būt reālistiem. Atcerēsimies, ka Gruzija zaudēja dažās (piecās) dienas karu, kaut gan bija iztērējusi savu Bruņoto spēku izveidei ~10 miljardu $!!! un tās teritorija ir kalnainā apvidū, kur var cīnīties ar skaitliski lielāku pretinieku.

Latvijai ir mazskaitlīgi, bet labi NBS, kurus atpazīst pasaulē un ar kuriem var lepoties Latvijas iedzīvotāji.

Dažreiz mēs pārāk stingri sevi kritizējam. Tas no vienas puses ir pareizi, jo mums ir daudz nepadarīto darbu un daudz pielaisto kļūdu. Piemēram,

1. tā ir attieksme pret karavīriem;

2. karavīri grib dzirdēt skaidru valodu ko, kā un kādēļ darām, precīzi noteiktas NBS attīstības prioritātes. Karavīri neveido valsts aizsardzības politiku viņi pilda valdības uzdevumus. Tas ir AM uzdevums formulēt un paskaidrot valsts aizsardzības politiku sabiedrībai.

Secinājums, par saviem karavīriem ir jārūpējas un ar saviem NBS var un ir jālepojas.

Kārlis Krēsliņš