Kārlis Krēsliņš: Kādēļ es piekritu kandidēt par Saeimas deputātu?  (48)

1. Militārie jautājumi

Pirmkārt, es aktīvi iesaistījos NBS izveidē. 1994. gada sākumā notika Aizsardzības spēku un Zemessardzes (ZS), kas nebija pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, štābu mācības. Man bija uzticēts novērot un izvērtēt šīs mācības un sniegt savu vērtējumu un priekšlikumus par NBS izveidi Drošības padomē, kas atzinīgi novērtēja ziņojumu, (tas ir dienesta lietošanai un atrodams Nacionālās aizsardzības akadēmijā), īstenojot drošības padomes rekomendācijas, 1994.gada rudenī tika izveidoti NBS.

Otrkārt. Es uzskatīju un uzskatu, ka tajā laikā Latvijas militāro spēku (AS un ZS) galvenā problēma bija attīstības plānu trūkums. Plašsaziņas līdzekļos tika atzīmēts, ka NBS nav attīstības plānu un tādēļ tie neprot pareizi noteikt savas prioritātes un atbilstoši tērēt piešķirtos līdzekļus. Būdams NAA prorektors mācību un zinātniskajā darbā, kā arī Aizsardzības zinātņu centra dibinātājs un vadītājs, daudz rakstīju par šo tēmu un iesniedzu zinātnisko pētniecisko darbu NATO konkursam par NBS izveidi Latvijā, kur darbs guva atbalstu un tam tika piešķirts finansējums.

Vēlāk es pārgāju darbā NBS štābā, izveidoju un vadīju Politikas un plānošanas departamentu, kas dažos mēnešos izstrādāja NBS plānošanas sistēmu. Tā sastāvēja no trīs pamatdokumentiem: DOK-1 - NBS ilgtermiņa attīstības plāns 12 gadiem, DOK-2 - NBS četru gadu attīstības plāns, kura struktūra sakrita ar vēlāk radītā Rīcības plāna dalībai NATO plāna struktūru un DOK-3 - NBS vienību viena gada plāns. Bija skaidri un precīzi noteikts, kas un kad izstrādā plānus un kas, kad un kur tos apstiprina. Tā bija loģiski veidota Plānošanas programmēšanas un budžetēšanas sistēma. Tagad tā ir "veiksmīgi" aizmirsta.

Piemēram, DOK-1 apstiprinājām MK 2000.gada 11.jūlijā, un to vajadzēja precizēt un pārstrādāt katrus četrus gadus, kā mēs solījām un atzīmējām savos ziņojumos NATO, bet tas nav izdarīts līdz pat šai dienai.

Treškārt, es biju viens no NAA veidotājiem. Es iniciēju militārās zinātnes ieviešanu Latvijā, un ar Zinātņu akadēmijas atbalstu 2006.gadā MK to apstiprināja. Uz militārās zinātnes bāzes es veidoju maģistra studiju programmu "Militārā vadība un drošība", biju tās direktors, un 2010.gada 27. oktobrī programma ieguva starptautisko akreditāciju uz 6 gadiem. Tajā mācības uzsāka maģistranti no 16 valstīm.

Tagad NAA ir neloģiski iekļauta Mācību vadības štāba sastāvā, un apmācāmie nav akadēmijas sastāvā. Reāli NAA Satversme netiek pildīta, uz to norādīja arī Valsts kontrole.

Secinājums

Es izmēģināju dažādus variantus, kā nepieļaut kļūdas NBS darbā un attīstībā. Organizēju daudzus seminārus un konferences, uz kurām aicināju AM un NBS vadību, biju žurnāla "Militārais Apskats" galvenais redaktors, kur publicēju daudzus rakstus par šim problēmām (žurnālu AM slēdza, jo neesot finansējuma).

2006.gadā izstrādāju, konferencē prezentēju un publicēju Valsts militārās stratēģijas projektu (VMS), kas guva gan Saeimas Drošības komisijas priekšsēdētāja, gan NBS komandiera, gan bijušā IeM ministra, gan SAB priekšnieka vietnieka un citu dalībnieku atzinību. Daļa VMS ideju pēc vairākiem gadiem ir īstenota NBS, piemēram, ka NBS komandiera vietnieks ir NBS AŠ priekšnieks, kam savukārt ir divi vietnieki: operatīvajos un nodrošinājuma jautājumos. Sākotnēji par šādām idejām NBS vadība mani ļoti asi kritizēja.

Ģenerāļu klubā es iniciēju ideju rakstīt atmiņas par to, kā veidojās mūsu NBS. Visi piekrita, es uzrakstīju grāmatas projektu uz vairāk nekā 600lpp. un 2009.gada vasarā uz NBS izveides 90.gadadienu prezentēju to NBS vadībai. Sākotnēji AM pat solīja veicināt grāmatas izdošanu, bet laikam pārāk neatkarīgs bija autora viedoklis par notikumiem un secinājumiem, kuri nesakrita ar AM vadības uzskatiem, tādēļ pamatojoties uz finanšu resursu trūkumu, man tika atteikta palīdzība grāmatas izdošanā.

2011.gadā NAA izveidojām elektronisko žurnālu "Militārā Zinātne", un tagad jau ir izdoti 5 numuri, kuros publicējam savus pētījumus un atziņas par drošības un aizsardzības jautājumiem, par NBS problēmām. Es rakstīju gan AM, NBS vadībai un Saeimas deputātiem par esošajām problēmām aizsardzības struktūrās, bet reāli neko nesasniedzu. Tas man lika izmēģināt vēl vienu iespēju -  kļūt par Saeimas deputātu un pamēģināt no Saeimas deputāta pozīcijas loģiski sakārtot Latvijas aizsardzības sistēmu atbilstoši 21. gadsimta prasībām.

2. Nacionālie jautājumi

Pirmkārt, globālā pasaule ir "šķidra" - nauda, cilvēki un smadzenes pārvietojas uz turieni, kur tiem ir labāk. Latvijas darbaspējīgie iedzīvotāji dodas uz citām valstīm, bet ES ieplūst bēgļi no Āfrikas un Āzijas. Piemēram, 2005.gadā ES bija apmēram 15 miljoni musulmaņu, bet pēc prognozēm 2015.gadā šis skaits dubultosies.

Vai notiek šo cilvēku integrācija ES valstīs? Var teikt - vairāk nē, nekā jā, jo var piekrist Vācijas Kancleres Merkeles atzinumam, ka reālas integrācijas nav. Vācijā ir vietas, kur darbojas šariata likumi, un tas ir Vācijā!

Zviedrijā 2005.gadā bija 4,8% musulmaņu. Prognozēts, ka 2015.gadā to būs 18,4% no kopējā iedzīvotāju skaita. Ne jau musulmaņi ir slikti, bet mēs esam dažādi un mēs dažādi saprotam, kas ir labi un kas ir slikti.

Otrkārt. Latvijā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un iedzīvotāju dzīves līmenim, arvien vairāk būs gribētāju apmesties uz dzīvi Latvijā. Tam jau būs arī ekonomiski iemesli, piemēram, darbaspēka trūkums, jo gan Latvijā, gan ES kopumā pamatnāciju iedzīvotāji izmirst - vairāk nomirst nekā piedzimst.

Treškārt. Prast sadzīvot ar citu tautību pārstāvjiem, kas šeit dzīvo ilgāku laiku un, galvenokārt Latvijā ir tā saucamie "krievvalodīgie" tā ir "elementārā matemātika", palielinoties musulmaņu kopienai, mēs šajos jautājumos varam sastapties ar augstāko matemātiku. Neapgūstot elementāro, nevar veiksmīgi izmantot augstāko matemātiku.

Secinājumi

Kādas ir Latvijas nacionālās intereses? Latvijā vajag, saglabājot savu valodu un savas tradīcijas (Raivja Dzintara grāmatā ir pareizi un skaidri formulēts), mēģināt integrēt, rast kopēju valodu ar visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir vai ir gatavi būt lojāli tai.

Mums jāmaina viedoklis, ka divi latvieši veido trīs partijas, ka mēs esam gatavi tikai strīdēties un šķelties, ka Saeimas deputāti domā tikai par saviem labumiem: materiālajiem un politiskajiem, ka viņiem nerūp tautas, iedzīvotāju intereses.

Piemērs, kuru ir vērts pieminēt, jo tas ir pamācošs. Spānijā bija laiks, kad risinājās jautājums par tās likteni. Tad pie viena galda sēdās cilvēks, kam nesen bija piespriests nāves sods, un blakus sēdēja cilvēks, kas piesprieda viņam šo nāves sodu. Visi aizmirsa apvainojumus un strīdus un kopā lēma, kā veidot savu, neatkarīgu un stipru valsti. Viņiem tas izdevās. Vai mēs tā spējam?

Es mēģinu spert soli šajā virzienā. Pirms 10.Saeimas vēlēšanām Delfos bija gan SAB priekšnieka Jāņa Kažociņa, gan Ārlietu ministra raksti, ka SC vajadzētu aicināt valdībā. Kāda bija sabiedrības reakcija? Vismaz plašsaziņas līdzekļos uzbrukumu viņiem nebija. Es zinu, ka uzstājoties krievvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos valodā, kuru tās skatītāji un klausītāji saprot, saņemšu negatīvu vērtējumu no daudziem latviešiem, jo cilvēki jau neizprot visus manis minētos pamatojumus, arī krievvalodīgie mani negatīvi komentēja, jo uzskata par nacionālistu. Man personīgi tie ir zaudējumi, bet domāju un ceru, ka sabiedrības integrācijai tas ir solis pareizajā virzienā.

Notikumus Ropažos, kur notika karavīru pārapbedīšana, rādīja LTV1 kanālā un skaidri parādīja vainagu ar uzrakstu no Latvijas Valsts prezidenta (VP). Es atbalstu VP rīcību, jo neoficiāli no ZRP 11.Saeimas deputāta izskanēja doma, ka pārapbedot leģionārus dalību varētu piedalīties arī SC deputāti, ja mēs Nacionālās Apvienības pārstāvji piedalāmies pasākumā Ropažos. Es biju solījis Gunāram Rusiņam piedalīties šajā pasākumā, jo viņš personīgi bija atradis avarējošo lidmašīnu un lidotāju mirstīgās atliekas, bet nepiedalījos, jo cienu Nacionālā Apvienības vadības viedokli un pakļaujos disciplīnai par šiem politiski jūtīgajiem jautājumiem

Domāju, ka tas man var radīt papildu problēmas, risinot NA programmas sadaļas "Drošība un aizsardzība" īstenošanā un atbalsta panākšanā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Daži ietekmīgi aizsardzības sistēmas birokrāti pagaidām var veiksmīgi ignorēt gan manus priekšlikumus kaut vai izteikt rakstiski savu viedokli par atslēgas vārdiem drošība, aizsardzība un jēdzieniem pašaizsardzība un kolektīvā aizsardzība, gan pamatojoties uz koalīcijas vienošanos, virzīt uz Saeimu apstiprināšanai Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas nav izdiskutēta ne Saeimā, ne sabiedrībā un kas neatbilst 21. gadsimta situācijai.

VAK ir dokuments, kas noteiks NBS attīstības prioritātes un dos pamatu NBS ilgtermiņa plāna izstrādei un īstenošanai, bet tas prasīs daudzus simtus miljonus latu. Nepareizi noteiktās prioritātes un atbilstoši plāni novedīs pie neefektīvas daudzu miljonu latu tēriņiem un NBS neatbilstībai 21. gadsimta prasībām. Es piedāvāju savu redzējumu, bet galvenais ir diskutēt, izteikt un pamatot savu redzējumu, pirmkārt, AM un NBS vadībai.

3.Citi jautājumi

Pirmkārt, man ir savs viedoklis par valsts pārvaldi, es to īsumā paskaidroju rakstā "Valsts pārvaldes problēmas", kas atrodams mājas lapā http://www.kreslins.lv/ un tika publicēts portālā Delfi.

Otrkārt, esmu vairākas desmitgades strādājis izglītības sistēmā, bijis NAA prorektors un rektors, vairāku augstskolu Promocijas un Zinātnes padomes loceklis, tagad esmu ievēlēts NAA profesora amatā.

Treškārt, esmu Latvijas ES F7 programmas "Drošība un kosmoss" oficiālais pārstāvis. Latvijas zinātnes jautājumi un problēmas man ir tuvas.

Ceturtkārt, esmu Latvijas Šaušanas federācijas prezidents un atbilstoši - LOK loceklis. Esmu daudzkārt pildījis sporta meistara normatīvus gan šaušanā, gan daudzcīņā, daudzkārt piedalījis Maskavas maratonos, triatlonā, slēpošanā un krosos. 2005. gadā pirms demobilizācijas no NBS aktīvā dienesta man bija otrais labākais rezultāts fiziskajā sagatav0tībā NBS. Kopumā fiziskās kultūras un sporta jautājumi man ir tuvi.

Kopsavilkums

Domāju, man ir vēlme un kompetences vairākas nozarēs, kas ļauj produktīvi pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Tomēr ir Saeimas Kārtības rullis, tradīcijas, koalīcijas lēmumi, politiskās intereses utt., kas bieži apgrūtina deputātiem rīkoties atbilstoši loģikai un sirdsapziņai.

Dažreiz notiek dīvainas sakritības, kad Saeimā nonāca vismaz man būtisks dokuments - Valsts aizsardzības koncepcija - man sākās dažādas problēmas gan interneta vidē, vismaz diennakti nedarbojās mans E-pasts, parādījās vairāki viltus facebook lietotāji ar manu uzvārdu un vārdu utt., gan tiek organizēta aizsardzības ministru pārstāvju tikšanās ar dažiem Demokrātisko patriotu (DP) pārstāvjiem, gan mana izslēgšana no DP, bez manas dalības...

Esmu nepieredzējis un naivs politikā, tādēļ pieļauju, ka tā ir vienkārša sagadīšanās. Saeimā ir daudz zinošu, godīgu un kārtīgu cilvēku, kas ir Latvijas patrioti. Agrāk vai vēlāk noskaidrojas, kas ir kas, un kļūst zināmi dažādu notikumu fakti, bet gribētos, lai tas notiktu agrāk.

11.Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš