Kompensācijas par 20 gadus ilgušo aparteīdu
"Krievi vienmēr atnāk pēc savas naudas" - Otto fon Bismarks
Aptuveni nedēļu pirms Jūsu raksta publicēšanas es un Vladimirs Buzajevs, neatkarīgi viens no otra, uzrakstījām par to, ka jānovērtē zaudējumi, kurus pēdējo 20 gadu laikā valdošais režīms nodarījis Latvijai. Interesanti, ka mēs pat neesam pazīstami ar Vladimiru. Acīmredzot šī ideja virmo gaisā, ir pienācis tās laiks.
Es uzrakstīju, ka vislielākie zaudējumi nodarīti Latvijas krievu kopienai (http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/kirill-danilin-kompensacii-za-20-let-aparteida.d?id=41587461), bet Vladimirs veica nopietnu pētījumu ar konkrētiem aprēķiniem (http://imhoclub.lv/material/vechnaja-okkupacija-ili-netlennie-ostanki-sssr). Izlasiet Buzajeva kunga rakstu, tajā ir daudz vielas pārdomām. Lūk, te daži secinājumi:
- Privatizācijas sertifikātu izsniegšanas diskriminējošā rakstura dēļ nepilsoņiem ir nodarīts kaitējums 2,7 miljardu latu apmērā;
- Nepilsoņi, maksājot ienākuma nodokli, pašvaldību uzturēšanā ieguldījuši 1,8 miljardus latu, taču pašvaldību vēlēšanās viņiem nav ļauts piedalīties;
- Ņemot vērā ārpus Latvijas iegūtā padomju darba stāža uzskaites diskriminējošo raksturu, nepilsoņiem nav izmaksāts 141 miljons latu, tajā skaitā 120 miljoni latu - vecuma pensijas, 12 - invaliditātes pensijas, 3 - pabalsti apgādnieka zaudējuma gadījumā, 6 - bezdarbnieku pabalsti.
Daži varētu iebilst, ka padomju „migrantus" neviens nav aicinājis un neviens nav prasījis, lai viņi te būvētu savas rūpnīcas un kolhozus. Tāpēc neviens viņiem nav parādā.
Tomēr visā vēstures gaitā neviens nevienam neko nekad nav prasījis. Mēs nevaram apstādināt laiku maiņu, tas nav mūsu spēkos. Dažādu apstākļu dēļ (par vainīgajiem diskutēt var ilgi) Latvijas 20. gadsimta vēsture ir traģēdiju pilna. Bet ir arī labi zināms, ka LPSR bija viena no visattīstītākajām padomju republikām, ar attīstītu rūpniecību, tautsaimniecību un līdz ar to arī kultūru. Latvija nebija republika-donors, taču nebija arī nekāds subsidētais reģions. Tā varētu sevi apgādāt ar visu dzīvei nepieciešamo.
Tas viss neradās pats no sevis. Lielāko daļu LPSR jauno aktīvu veidoja darbinieki, zinātnieki un eksperti, kas ienāca no citām Padomju Savienības republikām. Spriest, vai to kāds ir prasījis vai nē, ir bezjēdzīgi. Tā vienkārši bija.
90. gadu sākumā teica, ka cilvēki, kuri Latvijā ieradušies LPSR periodā, atbrauca okupācijas laikā. Neatkarīgajai Latvijai tie nav vajadzīgi. Un daudzi no tiem, kas atbrauca, sāka ticēt, ka viņu tiesību noliegšana ir aizvainojuma sekas pret Padomju Savienību. Tātad mums ir jāsaprot latvieši, jāatvainojas un jānožēlo grēki - tad viss būs kārtībā.
Taču šodien mēs skaidri redzam, ka tie bija meli un maldi. Turklāt acīmredzams kļuva kaut kas cits.
Nesen A. Pabriks teica, ka ES ir jātop par jauno federālu valsti. Tātad runa ir par Eiropas Kapitālistisko Republiku Savienību. Neesmu manījis, ka cīnītāji par neatkarību no tādas nostādnes būtu šokēti vai justos aizvainoti. Kāpēc klusē apzinīgais un drosmīgais Juris Dobelis? Kāpēc klusējat Jūs, Raivi? Artis Pabriks mierīgi turpina pildīt savus aizsardzības ministra pienākumus. Tad jau iznāk, ka Latvijai nekāda neatkarība nemaz nebija nepieciešama?
Turklāt kļuvis skaidrs, ka valsts okupācija ir laba un atbalstāma lieta. Latvija jau daudzus gadus ir iesaistīta eiroatlantiskā imperiālisma militārajās operācijās. Okupēta ir Irāka un Afganistāna, iznīcināta Dienvidslāvija. Brutāli spīdzināts Lībijas Džamahirijas līderis Muamars Kadafi. Šīs valstis ir okupētas, tai skaitā arī ar Latvijas militāro spēku. Tikai Irākā vien nogalināti simti tūkstoši civiliedzīvotāju. Katru reizi okupācijas iemesls bijis izdomāts vai pašu agresoru izprovocēts, bet Lībijas gadījumā tas tika izdomāts jau kara darbības laikā. Taču mūsu valdnieki nemitīgi slavē šajās valstīs uz durkļiem ievesto demokrātiju un kara uzsākšanu vērtē pozitīvi. Iznāk, ka valsts okupācija ir laba?
Tātad izrādās, ka neatkarība Latvijai nav nepieciešama, bet okupācija ir visādi slavējama. Tas nozīmē, ka krievi un krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ne tikai 20 gadus dzīvoja kā otrās šķiras cilvēki, bet tā dzīvoja un cieta bez jebkāda pamatota iemesla?
Nepieciešams nožēlot šo netaisnību, un samaksāt kompensācijas cietušajiem. Pretējā gadījumā Jums nav morālu tiesību pieprasīt no tiem, ar kuriem vēlaties iesaistīties dialogā, atzīt Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā par okupāciju.
Raivi, mēs jau 20 gadus dzīvojam kapitālismā (esmu tikai 2 gadus vecāks par Jums), un padomju cilvēku naivums jau sen ir zudis. Acīmredzams, ka ar vienkāršu atvainošanos nepietiks, nemaz nerunājot par tukšiem vārdiem par kopīgām vērtībām un vēlmi uzsākt dialogu. Tātad šodien jums - valdošai elitei un tās domu biedriem - jāsāk skaitīt kompensācijas apjomu katrai cietušajai ģimenei. Naudas, zemes, valsts uzņēmumu akciju vai kādā līdzvērtīgā formā.
Jūs paši zināt, ka esat parādā, un tik daudz, ka par to pat šausmīgi iedomāties. Katra diena bez atvainošanām un zaudējumu atlīdzināšanas par 20 gadus ilgušo aparteīdu palielina šo parādu. Rīt tas kļūs vēl lielāks.
Es esmu pārliecināts, ka jūs izmaksāsiet šīs kompensācijas - materiālās vai nemateriālās kategorijās. Jūs izmaksāsiet visu līdz pēdējai kapeikai. Ļaujiet man paskaidrot, kāpēc.
Eiropas Savienības drupas un jaunie "migranti"
Projekts "Eiropas Savienība" - būtībā projekta "Perestroyka" turpinājums - beidzies. Lai ES dalībvalstis nicinātu un noskaņotu citu pret citu, nebūs vajadzīgi pat „anonīmie snaiperi". Šodienas parādu krīze, kurai neredz gala, nav tas galvenais nesaskaņu cēlonis. Un pat ne tas, ka ES ir organizācija, kuras vecākie locekļi apēd jaunākos.
Ja Francijas prezidents Anglijas ministru prezidentam liek "aizvērties", bet Grieķijas valdības pārstāvis apgalvo, ka vācieši tikai vakar nokāpuši no kokiem, runāt par kaut kādu kopējo valsti ir vienkārši smieklīgi. Vai spānis dzīvos vienā valstī ar vācieti, kurš pieprasa glābt parazītiskās bankas un tajā pašā laikā spāņus apsaukā par liekēžiem? Tādu valsti var izveidot tikai ar dzelžainu roku, bet pēc dažiem gadiem šāda valsts pārvērtīsies asiņainā putrā.
Tādēļ tuvākajā nākotnē ES atkal kļūs par irdenu tirdzniecības konfederāciju, kāda tā vienmēr bijusi. Un tas ir vislabākajā gadījumā.
Raivi, kā Jūs domājat: kas notiks ar Latviju, kura pašlaik ir parādos līdz ausīm, kad eiroatlantiskā pasaule, kurā jūs vienmēr esat gribējuši būt, saplaisās kā sapuvis arbūzs? Ja vakardienas idille pārvērtīsies par rītdienas karu - „visi pret visiem"? Un kas notiks ar Latviju, ja NATO nolems uzsākt agresiju, piemēram, pret Krievijas Federāciju? Ja slēptais karš starp valstīm ar ballistiskajiem kodolieročiem pāries aktīvā fāzē?
Pat bez jebkāda kara stāvoklis ir bezcerīgs. Latvijai nav pietiekami daudz rūpniecības un lauksaimniecības, lai saglabātu līdzšinējo iedzīvotāju skaitu un kvalitāti.
Latvijas mazās pilsētas un ciemi ir gandrīz tukši: cilvēki strādā Īrijā, Anglijā un Skandināvijas valstīs. Lielākā daļa cilvēku, kas ir atstājuši savas mājas, nekad neatgriezīsies, jo Latvijā viņiem nebūs darba. Tā kā Lielā Depresija numur 2 vēl nav īsti sākusies, un pat nav skaidrs, vai tā vispār beigsies, situācija neuzlabosies.
Iedzīvotāji turpinās aizbraukt un nevarēs atgriezties, pat ja radīsies tāda vēlme. Pēc 8 gadiem svešumā cilvēki jau iesakņojas jaunajā dzīves vietā, bērni iet skolās un iekļaujas citā sabiedrībā. Tie cilvēki nekad vairs neatgriezīsies Latvijā. Tas ir fakts. Turklāt tuvākajās desmitgadēs dzīve Latvijā būs reāli atbaidoša.
Latvija tiek strauji iztukšota, bet statistika par to klusē. Nav brīnums, ka tautas skaitīšanas rezultātu paziņošana atlikta līdz nākamajam gadam. Zinātnieki (Raita Karnīte, Mihails Hazāns u.c.) norāda, ka uzņēmuma "Latvija" turpmākam darbam nepieciešams ārvalstu darbaspēks. Runa ir par simtiem tūkstošiem cilvēku. Tie būs jaunie "migranti", un viņu iebraukšana ir neizbēgama.
Ja Latvija būtu Padomju Savienības sastāvā, tie atkal būtu darbinieki no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Tā kā mēs esam Eiropas Savienībā un esam visnabadzīgākie, tad nāksies rēķināties ar to, ka mūsu metropole „lūgs" mūsu valdību atļaut te izvietot simtus tūkstošus bēgļu no Lībijas, Ēģiptes, Tunisijas un citām valstīm, kur pēkšņi konstatēts straujš demokrātijas deficīts. Neizvietos taču šos bēgļus pie „pieklājīgiem, labklājībā dzīvojošiem ļaudīm". Un jums būs jābūt pateicīgam par to - jo jūs taču paši atbalstījāt "demokrātijas ieviešanu" šajās valstīs.
Tātad aktuālā situācija ir šāda:
1) vietējo iedzīvotāju masveida emigrācija;
2) pasaules finanšu sistēmas sabrukums un pasaules iegrimšana Vislielākajā Depresijā;
3) jaunu imigrantu iebraukšana, kam būs jādod zaļā gaisma jau rīt;
4) latviskās kultūras iznīcināšana rūpniecības, lauksaimniecības un tradicionālās kultūras (un - kā sekas - kultūras institūciju) sabrukšanas dēļ.
Šobrīd latviešu tauta ir nolemta. Šajā gadījumā tā nav tikai skaļa frāze, bet gan medicīniski konstatējams fakts. Un vainīgi pie tā tādi cilvēki kā Jūs, un Jūs personīgi.
Lai latvieši varētu saglabāties kā nācija (ne pēkšņi kļūtu bagāti, bet vienkārši izdzīvotu), ir jāizsit ķīlis, kas paralizējis valsti. Šis ķīlis ir Latvijas iedzīvotāju mākslīgais dalījums labajos un sliktajos, draugos un ienaidniekos. Pirmkārt, nepieciešams izmaksāt kompensācijas krievu kopienai par 20 gadus ilgušo un, kā mēs tikko atklājām, nepamatoto aparteīdu. Tas mazinātu spriedzi sabiedrībā un ļautu mums virzīties uz priekšu. Pēc tam būs jārada tūkstošiem darba vietu, lai emigrējušie cilvēki varētu atgriezties dzimtenē.
Tikai vienota sabiedrība var veikt izrāvienu uz augšu. Tikai tas ļaus saglabāt latviešu tautu un latviešu kultūru.
Krievu padomju identitāte. Krievvalodīgie un latviešvalodīgie
Tomēr atgriezīsimies pie dialoga tēmas. Jūs rakstījāt: "Runāt ar otru var tikai tas, kurš apzinās pats sevi. Kurš spēj atbildēt uz jautājumu: „Kas es esmu?" vai „Kas mēs esam." ". Es pilnīgi Jums piekrītu. Tāpēc gribu Jums palīdzēt atrast pareizos vārdus un terminus, lai Jums nerastos iespaids, ka Jūsu ierosinātam dialogam nav sarunu biedra. Viņš ir.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par krieviem, faktiski ir krieviski padomiskās kultūras ģenētiskā koda nesēji. Padomju identitāti nevar nošķirt no krieviskās, jo ir tās dabiskais turpinājums. Iesaku Jums izlasīt Sergeja Kara-Murzas grāmatu "Padomju civilizācija", kurā skaidrota saikne starp krievu tautnieku kustību (народничества) un krievu komunismu.
Krievu trijjūgs brauc ātri un pagriezieni tam strauji. Taču Krievija, Krievijas impērija un Padomju Savienība ir viens un tas pats, neraugoties uz vizuālām atšķirībām. Starp tām bija nodrošināta tradīciju un kultūras pārmantojamība. Tas ir viens un tas pats tūkstošgadu projekts. Un krievi - krievu ukraiņi, krievu baltkrievi, krievu tatāri, krievu ebreji - to intuitīvi jūt. Un (ak, šausmas!) krievu latvieši arī.
Jūs kļūdaini nosaucāt šos cilvēkus par "krievvalodīgajiem". Tiešām, Latvijā ir dažādu tautību krievvalodīgie, bet to ir salīdzinoši nedaudz. Tādus cilvēkus kā Nilu Ušakovu, Marinu Kosteņecku vai Alekseju Loskutovu krievi uztver apmēram tāpat kā latvieši - Alfrēdu Rubiku.
Daudzi krievi sāka sevi saukt par "krievvalodīgajiem" vien tādēļ, ka šo nosaukumu viņiem ilgu laiku uzspieda oficiālā ideoloģija un t.s. "krievu partiju" politiķi. Sava nozīme bija arī Krievijas (PSRS) sabrukšanai un Latvijas iekļaušanai eiroatlantiskajā ietekmes sfērā. Tomēr, tā kā Eiropas projekts, kā arī koloniālais projekts "Krievijas Federācija" sabrūk, krieviski-padomiskās identitātes erozija apstāsies un pagriezīsies atpakaļ. Svārsts jau sācis kustību atpakaļ. Es domāju, ka Jūs pats redzat apstiprinājumus šā procesa sākumam.
Varbūt Jūs terminu "krievvalodīgie" izmantojot krieviski-padomiskās identitātes atšķaidīšanai un sadrumstalošanai? Tātad, pēc Jūsu loģikas, te dzīvo ukraiņi, ebreji, poļi - un nevar viņu jūtas aizskart, piespiežot mācīties krievu skolā? Viņiem, kā arī krieviem, ir vajadzīgas savas „Volks-Schule", ar spilgtu nacionālu nokrāsu, primitīvu skološanu, naidu pret Padomju Savienību un ar Rietumu pasaules globusu?
Manuprāt, Jūs pieļaujiet lielu kļūdu. Jo pēc Jūsu loģikas iznāk, ka Latvijā nav arī latviešu, bet ir latviešvalodīgie. Visi "-berg", "-son", "-man" - tie ir skandināvu un vācu uzvārdi. Es nemaz nerunāju par vārdiem. Un cik te poļu un ebreju! Sanāk, ka visas šīs tautas simtiem gadu ir cietušas dižlatviešu šovinisma jūgā. Tad kāpēc viņiem ir jāmācās latviešu skolās? Varbūt nepieciešams viņiem pastāstīt par viņu tautībām un piedāvāt izvēlēties, kādā skolā viņi grib mācīties - zviedru, vācu vai latviešu? Un ja pēc 20 gadu ilgas "apstrādes" viņi apjēgs, ka nav nekādi latvieši, bet ir no latviešiem cietušu tautību pārstāvji - vai tad nebūtu saprātīgi palīdzēt viņiem atgriezties savā vēsturiskā dzimtenē? Tieši tā, kā jūs piedāvājiet darīt tā sauktiem "krievvalodīgajiem"?
Un ar laiku pats par sevi radīsies jautājums: vai latvieši vispār eksistē? Vai viņi vispār kaut kad eksistējuši? Varbūt tiem cilvēkiem, kas šajā zemē sapulcējušies, tika izstrādāts tāds īpašs dialekts?
Vai Jūs (Jūs personīgi un tādi kā Jūs) saprotat, ka esat aktivizējuši tieši šādu destruktīvu mehānismu? Varbūt ir pienācis laiks to apturēt? Jo tieši jūsu tauta būs šā mehānisma upuris.