Ko Valsts prezidents un premjers var darīt demogrāfiskās situācijas uzlabošanai

Pirmais, vienkāršākais un arī lētākais risinājums būtu Ministru prezidenta personīgi parakstīts pateicības raksts katra jaundzimušā bērniņa vecākiem - gan māmiņai, gan tētim, ja ir aktīvi līdzdarbojies. Tas nudien neizmaksātu daudz, taču jaunie vecāki saņemtu patīkamu atzinību no valsts. Iedomājaties, ar kādu lepnumu šis pateicības raksts tiktu rādīts citiem un, jo īpaši, pašam bērniņam, kad tas paaugtos? Patiesībā, pateicības rakstam būtu jābūt tikai pirmajam solim. Vecāki, kuriem piedzimis trešais, ceturtais utt. mazulis, no Valsts prezidenta būtu pelnījuši atbilstošas pakāpes ordeni (teiksim, Atzinības krustu), bet par to, lai lieki nesarežģītu vienkāršas lietas, varētu padomāt parīt, kad būs nosūtītas pirmās pateicības vēstules. Savukārt pateicības vēstules tekstu var sagatavot jau rītdien. Šī uzdevuma veikšanai atbilstošu cilvēku Latvijā pietiek un vairāk par pāris stundām nevajadzēs, lai sazvanītu kandidātus, vienotos par darba uzdevumu un apmaksu un radītu aizkustinošu pateicības rakstu. Pat ja pateicības vēstules teksta sagatavošanai būs nepieciešamas nevis pāris stundas, bet nedēļas (kaut vai līdz 15.maijam – Starptautiskajai Ģimenes dienai), tas tik un tā ir salīdzinoši vienkārši paveicams darbs, kura realizēšanai nepieciešama vien labā griba. Ar papīru, aploksnēm un pildspalvām prezidentam vai ministru prezidentam taču nav problēmu? Tāpat, kā nevajadzētu būt problēmām ar piekļuvi informācijai, cik un kam šodien vai šonakt ir piedzimuši bērniņi un kādi vārdi tiem ir doti.

Ja vēlaties, varat šo ierosinājumu uzskatīt par sentimentālām muļķībām, kas nekādus uzlabojumus nedos, taču:

- nav tāda viena "burvju trika" (risinājuma), kas varētu kardināli uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā

- izmaiņas var panākt ar maksimāli plašu, pārdomātu un savstarpēji koordinētu pasākumu kopumu, kurā katrs, it kā, sīkums ir būtisks;

- ja jau, piemēram, laikrakstu un žurnālu redaktori var nosūtīt savu izdevumu abonētājiem personīgi parakstītas vēstules, pateicoties par izrādīto uzticību un aicinot arī turpmāk abonēt izdevumu (var minēt arī neskaitāmus citus līdzīgus piemērus), vai tad Valsts prezidents vai Ministru prezidents nevar atrast laiku un iespējas pateikties jaunajiem vecākiem? Nav laika, jādara daudz būtiskāki darbi? Tad jau nav ko brīnīties, ka arī valsts pilsoņi nedomā par bērniņu laišanu pasaulē, aizbildinoties ar būtiskākām prioritātēm, laika vai/un naudas trūkumu u.tml..

Šobrīd Labklājības ministrija ir izstrādājusi un valdība apstiprinājusi Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam, ir izstrādāts arī rīcības plāns 2011.–2013. gadam. Īsumā par šiem dokumentiem varētu teikt: skaisti uzrakstīts. Nē, nopietni – pamatnostādnēs un rīcības plānā ir ietverti daudzi un ļoti svarīgi jautājumi, taču bez tā, ka vairāku būtisku problēmu atrisināšanai trūkst (cerams, ka pagaidām) naudas, šajos dokumentos nav jūtama arī iedvesma, apņēmība paveikt aprakstīto un sasniegt rezultātu. Tā sakot, sauss papīrs ugunskura iekurināšanai ir sagatavots, taču vajadzīga arī dzirkstelīte. Bez tās nekas nenotiksies pat tad, ja papīra vietā ugunskura iekuram izmantosim latus – "vējš" tik tos iztrenkās pa gaisu un rezultāts ne ar ko būtiski neatšķirsies.

Neņemos apgalvot, ka Valsts prezidenta pasniegts ordenis vai Ministru prezidenta personīgi parakstīta pateicības vēstule būs tieši tā dzirkstelīte, kas iedvesmos cilvēkus domāt par kuplām ģimenēm, taču tas varētu būt labs sākums. Vismaz, Valsts prezidents vai Ministru prezidents uzspodrinātu gan savu (nudien nav žēl), gan valsts tēlu. Pat ja pasaulē ir vēl kāda valsts, kurā vecāki par bērniņa piedzimšanu saņem personīgi parakstītu pateicības vēstuli no valsts pirmajām personām, tad tas ir visai labi glabāts noslēpums (man šādu informāciju līdz šim nav izdevies sameklēt) un Latvijai būtu iespēja pozitīvā veidā izcelties. Savukārt jaunie un topošie vecāki sajustu, ka valsts beidzot pret viņiem ir pagriezusies ar seju, ka katrs bērniņš, kas nāk pasaulē, ir ne vien vecāku gaidīts un mīlēts, bet arī valsts par to ir priecīga un pateicīga vecākiem. Cik priecīga un pateicīga? Nu, to lai pasaka valsts pirmās personas!