Atsaucoties uz 2012. gada 24.oktobrī ”Panorāmā” demonstrēto sižetu par daudzdzīvokļu mājas Ķekavā dzīvokļu īpašnieku izrēķināšanos ar parādniekiem, demontējot viņiem radiatorus, un to, ka būtībā tas ir nelikumīgi, kaut gan 51% dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir nobalsojuši par šo drakonisko (nevis "drastisko", jo "drastisks" nozīmē jautrs, smieklīgs) metodi, vēlamies izteikt arī savu viedokli.
DzīB ”Zemdedziņas” atbilde arī uz ziņu portālos publicētajiem rakstiem par nežēlīgu izrēķināšanos ar siltuma parādniekiem.
Pirmkārt, biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts ”no plika gaisa”? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas (un visā Ķekavā – noteikti) apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta – tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40/48 dzīvokļu iemītnieki, jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā par pakalpojumiem – gan siltumu, gan apsaimniekošanu (un pietiekami lielas summas). Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt/mudināt/aicināt parādniekus segt savus parādus un/vai ietekmēt siltuma piegādātāja (SIA ”Ķekavas Nami”) lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem (visticamāk, nelikumīgs solis pret maksātājiem)?
Otrkārt, kāpēc šī māja ir vienīgā māja visā Ķekavā, kurai nav pieslēgts siltums, kaut gan citās mājās parādi ir tikpat lieli un vēl lielāki? Šo jautājumu vajag uzdot siltuma piegādātājam SIA ”Ķekavas nami”. Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama ”Rīgas Apriņķa Avīzē”. Publikācijā ar nosaukumu ”Kas maksās, tos sildīs (Siltuma ražotāji parādniekus sola vest pie prāta drastiskām metodēm, ja tie laikus nesarosīsies)” ”Rīgas Apriņķa Avīzē” 2012. gada 18. septembrī SIA ”Ķekavas nami” valdes priekšsēdētājs Ē. Linters saka tā: ”Šādā situācijā mājas mēs no apkures neatslēgsim. Iedzīvotājus nespīdzināsim. Bet tos, kas ir atdalījušies, kam ir savas biedrības un apsaimniekotāji, tos gan mēs paspīdzināsim. Lai paši domā, kā atrisināt parādu problēmu.”
Mūsu māju kopš 2010. gada apsaimnieko citi apsaimniekotāji, un mums pašiem ir sava dzīvokļu īpašnieku biedrība. Dīvaini gan, kāpēc pašvaldības SIA vadītājs šķiro novada iedzīvotājus (daudzdzīvokļu mājas) pēc principa, vai tās apsaimnieko viņi, vai arī kāds cits. Jājautā, uz kā rēķina tad siltuma piegādātājs noraksta citu māju parādus?
Treškārt,kāpēc nerunā par to, ka šie parādi mums ir palikuši mantojumā kopš tā laika, kad māju apsaimniekoja SIA ””Kekavas nami” un gadiem ilgi necīnījās ar parādiem un parādniekiem? Kāpēc nerunā par to, ka šie parādi ir mīts? Būtībā parādu nav, ir tikai parādu bizness. Parādi par komunālajiem pakalpojumiem tiek nosegti no apsaimniekošanas naudas. Pēc tam par parādu iekasē soda naudu un, ja parādnieks pēc tam vēl samaksā parādu, lieliski! Viņš ir samaksājis vairākas reizes.
Ceturtkārt, kāpēc nerunā par to, ka šī ir māja Ķekavā, kuras dzīvokļu īpašnieku biedrība jau piecus gadus neveiksmīgi cenšas īstenot mājas siltināšanas projektu, kas būtiski samazinātu apkures izmaksas? Tas nav īstenots tāpēc, ka lielo parādu dēļ (konkrēti šie dzīvokļi, kuros tiek demontēti radiatori) bankas negrib izsniegt kredītu par spīti tam, ka gandrīz visi mājas iedzīvotāji ir nobalsojuši par kredīta ņemšanu un ir ar mieru maksāt, jo labi apzinās, ka, ja māju nenosiltinās, apkures rēķini tikai pieaugs, un jau fiziski novecojusī ēka turpinās pūt līdz brīdim, kad tā kļūs neapdzīvojama.
Nenosiltināt māju ir izdevīgi siltuma piegādātājam, tāpēc ka, ja nosiltinās māju, tad apkures rēķini samazināsies un, ja uzliks individuālos siltumskaitītājus, tad nevarēs teikt, ka redz, siltums izkūp gaisā, jūs maksājat tik, cik patērējat! Mājas nosiltināšanai bija (un cerams, ka būs, jo esam iesnieguši projektu LIAA atkārtoti) iegūta ERAF finansējuma nauda – ERAF segtu 50-60% no projekta izmaksām, taču nav iespējams šo procesu sākt – jo nav iespējams iegūt kredītu lielo parādu dēļ.
Vairākas reizes ir lūgta palīdzība gan Ķekavas pašvaldībā, gan pie apsaimniekotājiem utt. – vienmēr palīdzība ir palikusi tikai sarunās. Šajā gadījumā mājai tiek liegta iespēja veikt ES mudināto daudzdzīvokļu māju renovāciju, uz kuru mudina arī LR Finanšu ministrija, tikai tāpēc, ka ir parādnieki, pret kuriem neviens nevēršas un situāciju nerisina (ko biedrība labprāt mēģinātu darīt, taču tai nav likumisku tiesību). Ķekavas pašvaldībā tagad ir izstrādāti saistošie noteikumi par palīdzību iedzīvotājiem māju siltināšanā, diemžēl arī šo pašu palīdzību mums nav iespēju saņemt – to pašu parādu dēļ.
Piektkārt, kāpēc nerunā par to, ka būtībā ir izveidojies civiltiesisks strīds starp šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem un siltuma piegādātāju par katlu māju, kas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem piederošas zemes? Šī katlu māja tika uzbūvēta pirms 12 gadiem, tās uzbūvēšanā un iekārtās ieguldot arī novada iedzīvotāju naudu. Manā rīcībā ir Valsts zemes dienesta izsniegta izziņa, kurā teikts, ka katlu mājas lietotājs ir SIA ”Wiesmann”, nevis SIA ”Ķekavas nami”. Varbūt arī tāpēc siltums Ķekavā ir tik dārgs, ka pa vidu siltuma piegādātājam un siltuma saņēmējam pa vidu ir ne tikai apsaimniekotājs, bet arī vēl viens SIA?
Tāpat attiecībā par sociālo politiku Ķekavā - nepieciešams uzdot jautājumus kādam no mūsu mājas iedzīvotājiem – parādniekiem, vai viņi ir vērsušies sociālajā dienestā, un kādu palīdzību no tā viņi ir saņēmuši.
Kāpēc nerunā par to, ka Ķekavā ir ārkārtīgi dārgi komunālie pakalpojumi – gan siltums, gan aukstais ūdens un kanalizācija, gan karstais ūdens? Šovasar mūsu mājā nemainīgi maksa par karsto ūdeni bija 7,25 Ls par 1 kuba ūdens uzsildīšanu plus vēl 4,70 Ls par recirkulāciju. Maksa par ūdeni (ar ūdensskaitītājiem, starpcitu) veidoja pusi no komunālo pakalpojumu rēķina. Un kādi būs apkures rēķini šoziem Ķekavā, kad gāze kļuvusi vēl dārgāka un tātad apkures cena atkal paaugstināsies?
Kāpēc neviens nerunā par to, ka Ķekavā tikpat kā nekas netiek darīts, lai samazinātu apkures cenu – netiek remontētas siltumtrases un siltummezgli, kā jau teicu, piecu gadu laikā nav nosiltināta neviena māja!
Vai kāds varētu dot alternatīvas rīcības iespējas šai situācijai?