2.Referendums ir atbildības novelšana uz pilsoņu pleciem, jo politiskā elite nav spējīga uz dialogu un savstarpēji pieņemamiem kompromisiem. Referendums ir Saeimas ārkārtas vēlēšanu, konfrontācijas un ciniskas politikas kārtējās Dombrovska valdības veidošanas laikā sekas. Pastāvošās varas saglabāšanas labā tika nodotas sabiedrības un valsts ilgtermiņa intereses. Krievu politiskās elites neiekļaušana valdībā un tālākā ignorēšana tika interpretēta kā necieņa pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Lai panāktu sabiedrības saliedētību, integrāciju jāsāk no augšas
Turpmākie, iespējamie scenāriji:
3.Latviešu un krievu politiskās elites sadarbība (konsolidētās demokrātijas modelis): saistīta ar izmaiņām valdības līmenī, plašas valdības koalīcijas izveidošanu ar "ceļa kartes" vai sabiedriskā līguma parakstīšanu starp visām politiskajām partijām. Politiskajām partijām jāparaksta vienošanos. Tai jābūt līdzīgai dokumentam, ko parakstīja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā priekšvakarā. Šajā dokumentā jānosaka abām kopienām svarīgos jautājumus – valoda, vēsturiskais mantojums, izglītība un pilsoņu līdzdalības; jānosaka vienotus mērķus, kā arī visu politisko partiju pārstāvjiem jāuzņemas atbildību par šiem jautājumiem. Šī modeļa veiksmīgas attīstības obligāts priekšnosacījums ir nopietna valsts informatīvā politika, valsts lomas pieaugums preses brīvības nodrošināšanā un vienotas informatīvās telpas izveidē. Šis process ir saistīts ar krievu un latviešu politiskās elites līderu diskreditāciju.
4.Politisko elitu sajaukšanās (ilgstošāks process) – notiks nopietnas izmaiņas Latvijas politisko partiju līmenī: nostrādās centrbēdzes spēki. Vairākums partiju, kuras darbojas Latvijā, ir vienas idejas projekti: oligarhu nošķiršana no varas (Vienotība, Zatlera reformu partija), šo oligarhu varas saglabāšana – ZZS, likvidētās Tautas partija un LPP/LC, krievvalodīgo pilsoņu nākšana pie varas un viņu interešu aizstāvēšana – Saskaņas centrs, latviešu dominēšana un nepieļaušana, lai pie varas nāktu krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvji – Visu Latvijai/TB. Jānostrādā centrbēdzes spēkiem, kā iznākumā izveidosies politiskās partijas, kas pēc Rietumu parauga būs balstītas uz ideoloģiju. Process ir saistīts ar politiski ekonomiskās ietekmes sfēru pārdalīšanu un jaunu mini oligarhu parādīšanos.
5.Trešais scenārijs – konfrontācijas turpināšanās. No vienas puses par šāda vektora attīstības katalizatoru var kļūt pilsoņu pieaugošā neapmierinātība ar ekonomisko un sociālo situāciju valstī. To var izmantot pašreiz opozīcijā esošā, krievvalodīgā politiskā elite un izmisušie spēki, kas apkalpo oligarhus. No otras puses, nacionālo jautājumu eskalācija, latviešu fobiju aktualizācija un apelēšana pie vēsturiskās atmiņas valsts ekonomikas stagnācijas un neizbēgamas sociālās apdrošināšanas sistēmas krīzes apstākļos turpinās pašreizējās koalīcijas atrašanos pie varas. Tādēļ valdošā latviešu politiskā elite pēc referenduma var aktualizēt jautājumus, kas skar tālāko izglītības sistēmas reformu, valodas un informatīvās politikas stingrību.
6.Valsts valodas aizstāvju aktīvā aģitācijas kampaņa pirms referenduma, īpaši no "Vienotības" politiķu puses, partijas līderu neviennozīmīgie brīdinājumi, ka referendums ir tikai cīņas sākums, kā arī lielais atbalsts, valdošās partijas aicinājumiem, norāda tieši uz pēdējā attīstības modeļa izvēles pusi. Tādēļ šīs problēmas risinājuma iniciatīva varētu nākt no aktīva politiskā spēka, kurš apzinās šīs problēmas svarīgumu, no valsts prezidenta iniciatīvām vai jaunas sabiedriskās organizācijas – sabiedriskās kustības veidošanās ceļā.
Vladimirs Novodvorskis (PR speciālists)