Foto: DELFI Aculiecinieks

Ir otrdienas rīts, aiz loga tikko vēl varēja redzēt krītam lielas sniega pārslas, kopumā diezgan drēgna un pelēka diena. Tieši tādēļ ir ļoti patīkami atcerēties sestdienu, 30. aprīli, kad Bauskā aktīva dzīves veida piekritējiem bija lieliska iespēja piedalīties šī gada pirmajās piedzīvojumu sacensībās xRace. Lai gan arī šajā dienā tika prognozēts diezgan vēss laiks, pat slapjš sniegs, tomēr daba bija pacentusies nodrošināt lieliskus laika apstākļus piedzīvojumu meklētājiem. Nebija ne pārāk karsts, ne pārāk auksts – tieši tā, kā vajag! Sestdien arī mēs, DELFI lasītāju komanda, devāmies uz Bausku pārbaudīt savus spēkus. Tad nu īsumā par to, kā mums gāja.

Gatavošanās
Diviem no mums – Kasparam un Raitim, šī bija pirmā pieredze šajās sacensībās. Tādēļ nepārtraukti bija tāds patīkams satraukums. Lai gan bijām daudz dzirdējuši un lasījuši, tomēr bija tāda sajūta, ka īsti nezinājām, kā nu būs, ko gaidīt. Tādēļ centāmies maksimāli sagatavoties sacensībām, cik nu laiks ļāva. Skrējām orientēšanās sacensībās "Magnēts", lai uzlabotu savu prasmi lasīt karti, kā arī vienkārši uzlabotu fizisko sagatavotību sarežģītu apvidu pārvarēšanai. Otrs svarīgs elements bija velosipēdu sagatavošana sacensībām. Vajadzēja tos nedaudz pielabot pēc ziemas, lai trasē neatklātos kādi nepatīkami pārsteigumi. Mums neizdevās izīrēt speciālo velo-planšeti, kas tiek lietota kartes stiprināšanai uz riteņa, tādēļ nolēmām tādu izgatavot paši. Ja lasītājiem būtu interese, kādā no turpmākajiem rakstiem mēs varētu detalizēti aprakstīt, kā tādu izgatavot, kādus materiālus mēs izmantojām un kādas bija izmaksas (Ja ir interese, lūdzu, norādiet to komentāros).

Lielā talka
Beidzot esam Bauskā, saģērbušies un visādi citādi gatavi startam. Pirmais posms – dalība lielajā talkā. Lai gan augstu vērtējam organizētāju labos nodomus, tomēr šis posms radīja nelielu vilšanās sajūtu. Mēs bijām tiešām gatavi palīdzēt Latvijai kļūt tīrākai un skaistākai. Tomēr vieta, kas bija izvēlēta sakopšanai, nebija gluži tāda, kādu gaidījām. Tā bija pārāk tīra un kārtīga jau pirms mūsu ierašanās! Tas, protams, ir pozitīvs fakts pats par sevi, bet nez vai tā bija labākā vieta, kur vest pāris simtus darboties alkstošu cilvēku. Rezultātā bija vērojama mulsinoša mīņāšanās, neskaidrība, ko nu darīt, un prieks par katru atrasto gruzi, ko varēja iemest maisā.

Piedzīvojums var sākties!
Pēc talkas atgriežamies Bauskas 1. vidusskolā, un beidzot sacensības var pa īstam sākties. Īss skrējiens līdz Bauskas pilij, kur meitene, signalizējot ar karodziņiem, sniedz norādījumus par kartes un pirmo četru kontrolpunktu atrašanās vietu. Viss skaidrs ar pirmo reizi un ātri dodamies uz Ķirbaksalu pēc kartes. Atraduši šos kontrolpunktus, dodamies pēc riteņiem un tad jau tālāk uz nākamo posmu, pa ceļam meklējot norādītās vietas pēc foto uzdevumā norādītajām fotogrāfijām. Šeit parādījās pirmā aizķeršanās. Dažās vietās, kurās it kā bija jābūt redzamiem kādiem vārdiem vai burtiem, tādu nebija. Rezultātā nedaudz zaudējām laiku, veltīgi cenšoties kaut ko atrast vai saskatīt.


Tālāk ierodamies Rundāles pilī. Šeit vispirms pils parkā atrodam norādes burtu un ciparu veidā par to, kur tālāk Mežaparkā, kas attēlots kā šaha galdiņš, meklēt nepieciešamos kontrolpunktus. Šis posms lieliski ilustrē xRace sacensību burvību. Tās ļauj ne vien pārbaudīt un pierādīt savu izturību, fizisko sagatavotību un prāta asumu, bet arī ļauj apskatīt skaistākās Latvijas vietas no mazliet citas perspektīvas. Nu cik bieži cilvēkiem ir iespēja kārtīgi izskraidīties pa tik skaistu vietu, kāda ir Rundāles pils parks? Mūsuprāt ne visai bieži..

Nākamais posms – pilnīgs kontrasts aristokrātiskajam parkam. No ceļa iegriežamies šaurā meža takā. Lielāko posma daļu gan nebija iespējas uzsēsties mūsu uzticamo tērauda (patiesībā laikam alumīnija) rumaku mugurās. Nereti līdz ceļiem dubļos riteņus izstūmām vai iznesām cauri mežam, pāri nolūzušiem kokiem, meklējot kontrolpunktus. Fiziski šis bija visgrūtākais uzdevums šajās sacensībās, tādēļ bijām priecīgi, kad beidzot tas bija garām un atkal nonācām uz kārtīga ceļa. Ātri iztīrījām bremzes un zobratus no zālēm un zariem, kas tur bija saķērušies, un priecīgi mināmies tālāk.

Iespējams tieši šis prieks, nogurums vai vienkārši kāds kolektīvs prāta aptumsums izrādījās liktenīgs mūsu rupjākajai kļūdai visās sacensībās. Neviens no mums kartē nepamanīja pagriezienu, kas veda uz nākamo speciālo uzdevumu. Meklējot vajadzīgo pagriezienu, aizmināmies atpakaļ līdz pat Bauskai, kad sapratām, ka kaut kas nepavisam nav kārtībā. Paldies atsaucīgajām sāncenšu komandām, kas pateica, ka mūsu meklētais uzdevums ir palicis krietni atpakaļ. Tā nu mūsu entuziasmu nomainīja spēcīga vilšanās sajūta par savu nevērību, un nācās vien braukt atpakaļ. Ātri uzvilkām Kristapu kā vieglāko komandas dalībnieku tornī, kur kādus pārdesmit metrus virs zemes atradās nepieciešamais kontrolpunkts. Tomēr nācās saprast, ka esam zaudējuši ļoti daudz laika mūsu it kā sīkās un nevainīgās neuzmanības dēļ.

Beidzot bijām nokļuvuši atpakaļ Bauskas vidusskolas sporta laukumā, kur vajadzēja izskriet šķēršļu joslu sporta laukumā. Pateicoties xRace mājas lapā publicētajam video, kā pareizāk pārvarēt visus šķēršļus, šis posms tika ātri un bez aizķeršanās pārvarēts. Tomēr iepriekšējā neveiksme bija atstājusi paliekošas pēdas. Gribējām pēc iespējas atgūt iekavēto, tādēļ steigā devāmies uz nākamo uzdevumu – laivu braucienu. Un šajā gadījumā tieši ātrums un sasteigtie lēmumi mums atspēlējās. Nepamanījām, ka starp šo uzdevumu un laivu posmu ir vēl viens speciālais uzdevums. Tas gan dīvainā kārtā bija apzīmēts kā SU1 (Speciālais Uzdevums 1). Mulsinoši, ka SU1 bija kā pēdējais, pēc SU2 un SU3, bet tik un tā šāda rupja kļūda ir nepieļaujama.


Laivu posms bija diezgan vienkāršs, un to veicām bez aizķeršanās. Vienu reizi gan sanāca uzsēsties uz akmeņiem, jo ūdens līmenis bija diezgan zems, tomēr ātri izdevās laivu nocelt no sēkļa un turpināt ceļu. Pēc tam laivas tiek pamestas un skriešus dodamies uz finišu. Nopīkstinot identus kontrolpunktā ar uzrakstu "Finish", mūsos bija visnotaļ duālas emocijas. No vienas puses bija milzīgs prieks par paveikto un to, ka beidzot esam finišējuši. No otras puses mūs šaustīja iekšēji pārmetumi par pieļautajām kļūdām, jo zinām, ka varam arī labāk. Šie iekšējie pārdzīvojumi tikai pastiprinājās, kad ieraudzījām rezultātus un sapratām, ka esam saņēmuši sodu. Tikai pie pusdienām (vai vakariņām), pētot karti, izdevās saprast, kurā vietā esam nopelnījuši sodus. Līdz tam bijām pārliecināti, ka, lai gan ne pārāk ātri, tomēr vismaz visus uzdevumus esam izpildījuši.

Verdikts
Paēdām kārtīgas pusdienas, iegājām dušā un uzreiz sajutāmies labāk. Svaigums un patīkamais nogurums lieliski uzlaboja garastāvokli. Beidzot varējām ar skaidru prātu paskatīties uz paveikto (un arī nepaveikto). Kā ir teikts visiem labi zināmajā teicienā – "pirmie kucēni jāslīcina". To lieliski var attiecināt arī uz mūsu pieredzi pirmajās xRace sacensībās. Esam izanalizējuši savas kļūdas, izdarījuši secinājumus un sapratuši, kas ir jāpilnveido. Tādēļ optimistiski raugāmies nākotnē un ar nepacietību gaidām nākamās sacensības 11. jūnijā Cēsīs. Tad jau uz tikšanos tur!

Vēl tikai vēlamies pateikt paldies mūsu atbalsta komandai – Inesei, Antrai un Martai, gan par morālo atbalstu, gan skaistajām fotogrāfijām.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!