Foto: Publicitātes foto
Savulaik bija tāda valsts Vācijas Demokrātiskā Republika, un bija šai VDR sava armija - Nationale Volksarmee jeb NVA, kas skaitījās viena no spēcīgākajām Varšavas pakta valstu armijām.

Par šo armiju atcerējos, kad pārlapoju albumu, kuru manam tēva uzdāvināja 1968.gadā vācu draugi. Albuma nosaukums: "Soldaten des Volkes". Geschichte der nationalen Volksarmee der DDR in Bildern – "Tautas kareivji". VDR Nacionālās tautas armijas vēsture. Grāmatu izdeva izdevniecība "Deutscher Militarverlag" 1967.gadā.

NVA savus svētkus svinēja 1.martā, nedēļu pēc Sarkanās armijas dienas 23.februārī. VDR tie bija valsts svētki. Līdz Vācijas apvienošanās dienai 1990.gada 3.oktobrī NVA rindās bija 88800 militāristu (starp viņiem 23155 virsnieki un 22549 apakšvirsnieki). Pēc Vācijas apvienošanās NVA neiekļāva Bundesvēra sastāvā, bet to izformēja.

Bundesvērs neatzina NVA virsnieku dienesta pakāpes, bet dienestu VDR armijā neieskaitīja ne kā militāro stāžu, nedz arī kā civilo. Obligātā dienesta kareivjus atbrīvoja, bet atsevišķus virsniekus pēc vairākkārtējām pārbaudēm pieņēma Bundesvēra dienestā.

Līdzīgs liktenis sagaidīja arī VDR kara floti. Neviens kuģis netika iekļauts apvienotās Vācijas Jūras kara spēkos. Lielu daļu kuģu pārdeva tādām zemēm kā Indonēzija, bet daļu uzdāvināja, piemēram, Latvijai un Igaunijai. Tādā veidā mēs tikām pie 205.projekta ātrgaitas torpēdkuģiem (NATO apzīmējums - OSA I) un diviem "Kondor" klases traleriem.

Šādā veidā VDR armija zaudēja aukstajā karā pret pūstošajiem rietumiem.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!