Foto: stock.xchng
Ne tās ir sausas ziņas, ne detalizēti pētījumi, ne sūdzības par politiķu neiecietību pret tautu... Pats Jānis Miežagrauds savas publikācijas Aculieciniekā sauc par politisko satīru. Jūs, cienījamie lasītāji, noteikti būsiet pamanījuši šī autora vārdu, viņa dzēlīgo valodu un izpratni par notikumiem Latvijas politikā. Jānis Miežagrauds ir viņa pseidonīms. Daudzi Aculiecinieka autori neatklāj savu īsto vārdu. Jānis uzskata, ka viņš ir krietni vērtīgāks autors, ja lasītāji nezina, kas viņš ir un kā izskatās.

"Ziniet, miežagrauds ir tāda nepatīkama liga. Tu nevari sakoncentrēties, nevari domāt par svarīgām lietām, jo tev acī ir iemeties tas draņķis. Es gribētu, lai politiskā satīra ir miežagrauds mūsu valstsvīru acī," skaidro Jānis. "Cik man zināms, pie mums politiskā satīra ir maz, drīzāk, pavisam neapgūts žanrs. Citos ziņu portālos tādu rakstu nav vispār un saviem īsti neredzu tur vietu. Jūsu lapa zināmā mērā arī ir tāds miežagrauds – atļaujas pacelt ne vienmēr politiķiem patīkamas tēmas."

Jānis savulaik ir beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti, tāpat izstudējis jurispodenci. Varam atklāt, ka viņš ir darbojies vairākās valsts institūcijās un strādājis banku sektorā. Tā kā politiskā satīra nav tikai emocionāli secinājumi par rakstīto ikdienas ziņu slejās.

"Mūsu politiķu gaitas vēroju jau kopš barikāžu laikiem. Kad redzēju, kādi cilvēki toreiz tika pie varas, man radās aizdomas, ka ar šo valsti būs ziepes. Un sāka notikt lietas, kas bija gaidāmas. Elementārs piemērs: PSRS mums atstāja vērtīgu mantojumu (rūpnīcas, izejvielas, utt.), kuru, saprotams, vajadzēja izmantot tautsaimniecībā. Kas notika? Mums parādījās kādi divdesmit miljonāri. Valsts tika metodiski iztirgota, bet tautai tika mālētas ciet acis, ka viss kārtībā, līdz neatkarības laimei ir tikai mazliet jāpaciešas. Rezultātā valsti pārvalda nevis tauta, bet bankas. Ārzemju bankas. Bet cilvēki? Ir radīta situācija, kurā cilvēki ir atsvešināti viens no otra. Tautas vienotība, kāda tā bija, piemēram, tajās pašās barikāžu dienās, politiķiem šeit nav izdevīga. Sākumā tika atdalīti krievi no latviešiem, tad paši latvieši savā starpā sāka kašķēties... Tieši to arī vajag tiem, kas šo valsti grib noturēt savās rokās."

Jānis atzīst, ka drīzumā viņš sagatavos rakstus par tēmām, kas līdz šim Latvijā nav apspriestas, bet kas ir nejēdzīgas pašos pamatos. Lai, Jāni, tev izdodas! Gaidīsim!

"Es pieļauju domu, ka lielākā daļa sabiedrības patiešām nojauš, kas notiek valstī. Tikai viņu rīcība liecina par pretējo. Vairums cilvēku ir palikuši inerti. Kā amēbas. Mans mērķis ir atmodināt cilvēkos alkas pēc pārmaiņām," visbeidzot piebilst Jānis Miežagrauds.

J.Miežagrauda publikācijas -

Jānis Miežagrauds: Policijas reformas - jo kroplāk, jo labāk
Jānis Miežagrauds: Bez vainas ir tikai ministres kundze
Jānis Miežagrauds: Kam jāglābj valsts?
Jānis Miežagrauds: Kā es braucu uz Latgali Ziemassvētkus lūkoties
Jānis Miežagrauds: Vai tiesai Latvijā jābūt atbildīgai?
Jānis Miežagrauds: Vai Latvijā būs neaizskaramo kasta?
Jānis Miežagrauds: Kas īsti pieder Latvijas tautai?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!