Vai velosipēdists ir pilntiesīgs ceļu satiksmes dalībnieks? (ar Valsts policijas komentāru)  (108)

Velobraucēji uz ceļiem un ielām nav īpaši mīlēti un gaidīti. Uz ietvēm traucē gājājiem (reti kur ir izbūvēti veloceliņi), savukārt, pārvietojoties pa ceļa braucamo daļu, mēdz traucēt autovadītājiem.

Pieskaršos šai tēmai no autovadītāja viedokļa. Lai stūrētu savu spēkratu, ir jākārto eksāmeni, jāiegūst dokuments, kas apliecina tavas prasmes un zināšanas. Pēc likuma ar velosipēda vadītājam, ja viņš vēlas pārvietoties pa brauktuvi, ir jābūt vismaz velosipēda vadīšanas tiesībām (palabojiet, ja es kļūdos). Un, ja tev ir šāds dokuments kabatā, tad, lūdzu, cieni citus satiksmes dalībniekus un ievēro CSN! Rādi pagriezienu pirms manevra, ievēro ceļazīmes, neminies pa ceļa vidu ar 20 kilometriem stundā!

Apbraukt nevar, 'pīpināt' bīstami (nav zināms, kāda nervu sistēma cilvēkam uz riteņa), bet jaunieši vispār izvēlas atslēgties no visa, minot pedāļus iemīļotās mūzikas ritmos. Ko darīt? Skaidrot, mācīt, audzināt, sodīt vai aizliegt?

DELFI Aculiecinieks turpina projektu "Ceļu reportieris". Šoreiz vairāk uzmanību pievērsīsim satiksmes drošībai un aculiecinieku vērojumus lūgsim komentēt Valsts policijas ekspertiem.

Ja arī jūs vēlaties iesūtīt reportāžu "Ceļu reportierim", rakstiet uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un izmantojiet Aculiecinieka satura iesūtīšanas formu. Labāko reportāžu autori tiks pie vērtīgām balvām. Vairāk par "Ceļu reportiera" projektu lasiet šeit. Vairāk par reportāžu publicēšanas noteikumiem uzzināsiet šeit.

Velosipēdistu, autovadītāju un gājēju savstarpējā attieksme vienam pret otru ceļu satiksmē ir aktuāla tēma, un tā ar katru gadu saasinās, jo ievērojami pieaugt velosipēdistu skaits. VP Rīgas reģiona pārvaldes novērojumi liecina, ka velosipēdistu sezona patiesībā rudens beigās nemaz nebeidzas un pat pagājušajā ziemā, ņemot vērā gada laika īpatnības, uz Rīgas ceļiem un ielām bija pietiekoši daudz velosipēdistu. Būtiskākie pārkāpumi, ko izdara velosipēdisti ir braukšana alkohola reibumā un tieši šim aspektam Rīgas reģiona pārvalde pievērš īpašu uzmanību – pagājušajā gadā par šādu pārkāpumu sastādīts 1761 protokols, taču šā gada pirmajos septiņos mēnešos sastādīti 1150 protokoli.

Kā pozitīvu piemēru varam atzīmēt, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir tikai viens bojā gājušais velosipēdists un tikai trīs velosipēdisti negadījumos smagi ievainoti. Pagājušajā gadā kopā bojā gāja septiņi velosipēdisti un 19 tika smagi ievainoti negadījumos.

Lai rosinātu savstarpēju sapratni starp gājējiem, velosipēdistiem un autobraucējiem Rīgas reģiona pārvalde iesaistās gan publiskās diskusijās par velosipēdistu drošību, gan iesaistās dažādās kampaņās un rīko pasākumus. Šogad 1. maijā RRP kopā ar Rīgas domi rīkoja nu jau ikgadējo velobraucienu no Brīvības pieminekļa uz Mežaparku, vasarā sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu tika modelētas bīstamākās situācijas, kuras var rasties uz ceļa starp velosipēdistu un autovadītāju, kā arī tika rīkoti speciāli reidi, kuros tika pārbaudīts, vai velosipēdisti ielu šķērso pie zaļā signāla un ievēro pārējās ceļu satiksmes prasības.

Tā kā velosipēdistu skaitam ar katru gadu ir tendence palielināties, tādēļ RRP arī turpmāk ar dažādiem sadarbības partneriem rīkos dažādas informatīvas kampaņas un rūpēsies par to, lai uzlabotos gan velosipēdistu, gan autovadītāju kultūra uz ceļa.

Redakcijas piebilde! Par velosipēdistu atbildību uz ceļa vairāk lasiet šeit.