Reizēm nākamās paaudzes uzreiz nevar aptvert, kāpēc tas bijis tieši tā. Kāpēc šis precējis šo un kāpēc tas nocirtis galvu šitam. Droši vien arī brīnīsies, kāpēc Uzvaras parkā vai karātavu kalniņā allaž tik braši aug zāle. Tur nav ne magnētiskās anomālijas, ne mistiskās āderes. Toties der atgādināt, ka reizi gadā, ziedoņa sākumā desmiti tūkstoši tur čurā, kakā, vemj un pa vidu to visu arī iemīca augsnē. Šis gads nebija izņēmums. Visādi citādi viss bija mierīgi. Ushak-off parunāja, Vasjka un Mashka uzdziedāja un uzpļasoja. Kā jau solījis, Urlanovič kopš šī brīža kļuva par jarij nacionaļist. Nu gandrīz par Wafen SS gansu. Visādi citādi viss bija mierīgi. Zāle jau aug griezdamās!
Ja pēc pirmajiem pavasara saules stariem Rīgas bāri, muzeji, veikali, teātri sūdzējās, ka klientu, no kā uzreiz nodīrāt trīs ādas, nav, tad maija sākums grīdu pacēla pie griestiem un tad arī jumtu nocēla. Ārzemnieki, ieraudzījuši, cik Latvijas kalendārā ir daudz svinamu dienu, bariem gāzās šurp un gribēja kļūt par vēl lojālākiem pilsoņiem kā grieķi Eiropā. Par uzturēšanās un darba atļaujām viņi bija gatavi maksāt ne tikai Buldozera noteiktos tūkstošus vien. Daudz daudz vairāk! Likās, ka iestājušies mūžīgie svētki un pat Ushak-off ar Ameriku noriskēja paņemt rokās divriteni. Tāpēc vien jau vēl nav jābrauc un jāmeklē sev gals. Neviens pat negribēja paredzēt, kad svētki beigsies. Te nodziedāti Raimondi un drīz jau būs klāt arī Jāņi! Bet galvenais, ka tas palīdz integrēties un visu tautu rīdzinieki īpaši iecienīja 27.pozu. Vislabāk tā sanāca izglītības Ej Ženijai. Račs un Sipeniece no žūrijas to novērtēja ar 10! Kivlenieks gan šo nesaprata un tikai - 6. Galu galā viņa bērni jau izmācīti.
Tauta Latvijā un arī visi pieci angļu futbola fani, kas te bija aizkavējušies pēc "Blackpool" spēles Jelgava netika skaidrs, kas ir 1.maijs. Vieniem tie ir Darba svētki, citiem rūpnīcas, kolhoza un pionieru pulciņa "1.maijs" jubileja, vēl citiem Konstitūcijas a la Satversmes diena. Rubiks labprāt svinētu Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu, tikai vairs nav ar ko solidarizēties, jo darbaļaužu nav.
Dzīve ritēja savu gaitu arī 1.aprīlī un pēc tam vēl. Joprojām turpina augt benzīna cenas. Kā skaidro Degvielas tirgotāju asociācija, tās ietekmē ne tikai notikumi Persijas līča krastos, bet arī plūdi Fidži, siltuma vilnis Norvēģijā, Timbuktu ieņemšana, ledus iešana Volgā, rubeņu riests Valles izcirtumos. Bet augot arī ogļu, kūdras, malkas un tomātu cenas. Nekā neparasta. Un par to prieks gan Putinam, gan "Statoil" un "Virši-A". Arī Vasjkam un Kostjam, kuru pārziņā ir Novopolockas – Ventspils lielās caurules mazie atzari.
Šopavasar stārķi atlidoja ātrāk nekā pie AB dambja, gaidot sapņu vymbu, pa burbuli aizgāja sezonas pēdējais bļitkotājs. Pat neuzzinot, ka tā līdz šejienei nemaz neatvimbo. Pa kādai vēl varot noķert pretī esošajā "Radisson". Bet tikai retu reizi, jo tagad tur esot galīgi Blue un tiem vajag citu ēsmu.
Bezdombrovsku īso kursu, nē – posmu aizsalušā un roņu apsēstā līča reņģēdāji izturēja godam, tomēr pašās beigās pieviņķelējās pavļutā, jo no Līča zemēm tā arī nesagaidīja "Al Ittihad" un "Qatar Airways" bosus ar naudas maisiem un zelta stieņiem. Šeihus neinteresēja ne "Air Baltic", ne "Baltic Taxi", ne "Baltic Outlook", pat ne pivo "Baltika". Tikai Baltic sea, kur jūlijā ir nevis +30 un apkārt tai +50, bet +15... Unbelievable! لا يصدق To, ka mēdz būt arī +5, šeihiem nemaz neteica. Jau par +15 neticēja.
Iesnigusī un sasalusī tauta, kam pat vairs reņģes no Baltijas jūras pašas ārā nenāca, atkal varēja uzelpot – beidzot bija klāt kaut kas vairāk par Dziesmu svētkiem, kapu svētkiem, Eirovīziju, cūku bērēm, Zeltiņas vecmāmiņas statusu, lidojošām vymbām, Egles krūtīm vai pirmo cīruli virs Papes ezera – bija sācies kūlas dedzināšanas laiks! Pie reizes varēja nodedzināt arī graustus Marijas un Peitavu ielā, Loginovam atdotās Spilves pļavas, Annas vecās un arī jaunās galošas, babas Toņas pirtiņu un kūti. Gapons Ņenko ar kerosīna kannu un salmu kūli jau staigāja apkārt Māmuļai, taču Lita Beiris, Gailīša mudināta, nenobijās no mužika teļņaškā, laikus uztaisīja grand plijē un brašais GŅ gandrīz uztaisīja pats savu olu kulteni. "Kas ar šķēpu nākas, tas no šķēpa kritīs" – noteica krievu folkloru un Musorgska operu libretus labi pārzinošais Gailītis. Kas var būt briesmīgāks par pārkrievotu hoholu, noteica Rītiņš un Tannim rādīja, kā īsti jātaisa ņammīga omlete. No Gapo un Ņenko saceltā trokšņa Kodāju purvā pamodās lācis, Sesku ielas un arī Ķengaraga, Pļavnieku un Purvciema visi seski. Jūtīgiem deguniem bija ko turēt. Taču tauta jau zināja – Gaponam un Ko arī seska daba.
Stāvēju rindā un pamanīju šo lapiņu, pat vēlreiz atnācu uz veikalu, lai to iemūžinātu. Nekad nebiju domājis, ka kasieriem nepieciešams špikeris, lai pareizi sarunātos ar pircējiem. Interesanti, vai zāles personālam arī ir kur nošpikot tekstu? Citādāk var iznāk tā, ka pēc pircēja uzdota jautājuma personālam nāksies skriet uz kasi, lai palūrētu pareizo atbildi.