Foto: AFI
Turpinām publicēt bijušā ieslodzītā stāstu par sadzīvi Rīgas Centrālcietumā. Šoreiz - 2.turpinājums.

Ieslodzītais: Patiesība par Rīgas Centrālcietumu (1.daļa)

Godīgi teikšu, ka negaidīju to, ka cilvēki būs tik negatīvi noskaņoti pret RCC „iedzīvotājiem”. Komentāros 90% bija negatīvas emocijas. Viens otrs bijušais turienes iedzīvotājs uzrakstīja taisnību par kontingentu, kas uz šo brīdi tur atrodas.

70% no ieslodzītajiem ir narkomāni un narkotirgoņi. Cik zinu, tad 3 korpusā ir tā saucamie первоходы (pirmsgājēji), tie ir tie, kuri vēl nav pabijuši tā saucamajā ZONĀ. Tu vari būt sodīts kaut 3 reizes, bet ja tālāk par RCC neesi ticis, tad skaities первоход. Pārējos korpusos pārsvarā ir jau rūdītāki ZEKI. Tāpat varu pateikt, ka nopirkt telefonu nav nekādu problēmu. Citās kamerās to pat ir 2 un vairāki. Par maksāšanu, lai to neatņem, esmu dzirdējis, bet pats ar to sastapies nebiju.

  • Iesniegumi – jebkurš jautājums tiek risināts tikai uzrakstot iesniegumu. Protams, neviens nav padomājis par to, ka ne visiem ieslodzītajiem ir nauda papīra un pildspalvas iegādei.

Uzrakstot iesniegumu, vēl nav garantija, ka tas nonāks galapunktā un paceļam nepazudīs.

  • Elektropreces – pilnīgi nesaprotami, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst turēt kamerās. Ir pieļauts turēt elektrisko tējkannu, bet nedrīkst turēt tosteri.

  • Karstums – vasarā (it sevišķi šovasar) bija ļoti karsts un saules pusē temperatūra kamerās sasniedza +35 – 40 grādus. Tajā pašā laikā bez T-krekliem staigāt aizliegts. Nekādu pretenziju jau nebūtu, tikai ja 2x dienā ir jāmaina apģērbs, bet mazgāt to nav kur, tad tā jau ir problēma. Lai izmazgātu drēbes ir vajadzīgs arī pulveris, bet ne visiem ir pietiekoši daudz finansu lai to iegādātos.

  • Smēķēšana – smēķē visi un visur! Par kamerām es nemaz nerunāju. Nesmēķētājam ir ļoti grūti tādā vidē uzturēties. Manā gadījumā kamerā bija smēķētāji, kuri solīdi smēķēja pie loga. Smaka jau bija tāpat, bet paciest varēja. Apsargi arī smēķē visur. Vēlētos dzirdēt komentārus šinī sakarā no kompetentām iestādēm. Pie iestādēm drīkst smēķēt 10 metrus no ieejas, bet kā redzams, uz cietumu tas neattiecas. Kā mēs visi zinām, tad pasīvā smēķēšana ir vēl ļaunāka.

  • Brilles – pasūtīt ir iespējams izsaucot uz RCC okulistu utt. Kopā tas viss izmaksā ap Ls 500!

  • Zobārsts – 40w lampiņa un knīpstangas. Ir arī, protams, tā pati iespēja, kas ar okulistu. Zobārsts atnāk ar savu inventāru un visu izdara. Samaksa, protams, neadekvāta. Anekdote no RCC dzīves – pacientam tiek izrauts zobs. Pēc tam, protams, iedod skalošanas ūdeni un pacients izskalojot muti redz, ka nav kur to izspļaut un prasa, kur var to izspļaut, uz ko saņem atbildi - cегодня неплюем а глотаем. Апарат сломался.

  • Duša – 1x nedēļā. Pārējo laiku mazgājies kā gribi. Ir kameras, kur ir uztaisīta tāda kā sieniņa apkārt tualetes podam un izlietnei, tad uzsildot ūdeni, tur ir iespējams kaut cik nomazgāties. Vedot ieslodzītos uz dušu tiek dotas 15 min laika, bet nereti par viņiem tiek aizmirsts un ja ir sanācis tā, ka dušās ir ievesti DEBĪLIĶI, tad visām pārējām kamerām ir jāklausās, kā viņi dauza durvis, kamēr atnāk apsargs un aizved viņus uz kameru.

  • Zobu birste – paredzēta 1 uz gadu. Zobu pastu gan izsniedz 1x mēnesī ar ko ir pilnīgi pietiekoši. Kaut gan 50% RCC kontingenta nav īpaši ko tīrīt vai arī viņi to nekad nav darījuši.

  • Elektrības patēriņš – par to neviens no administrācijas nedomā. Elektrība deg visu dienu un visur. Ziemas periodā tas ir saprotams, bet vasarā, kad spīd saule un kamerā ir +40...?

  • Satikšanās – pieraksts nav iespējams. Cilvēki sāk stāvēt rindā jau no 6 rītā, lai tiktu uz satikšanos, kura ir atļauta 1x mēnesī caur stiklu skatoties vienam uz otru un runājot pa telefonu.

  • Zvanīšana – atļauta 1x nedēļa un sarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 5 min. Par katru zvanu uz mājām un arī satikšanos ar tuviniekiem ir jāraksta iesniegums. Kā jau teicu, papīrs jāpērk pa savu naudu.

  • Tekošs ūdens krāns – ieslodzītie uzraksta iesniegumu par to, ka kamerā tek ūdens krāns. Paiet nedēļa, bet bez izmaiņām. Neviens nav atnācis un to salabojis (vienkārši jānomaina blīve). Vēl pēc pāris dienām tiek paziņots, ka neesot saņemts iesniegums!? Jāraksta vēlreiz. Īsāk sakot, krānu salaboja pēc 5 nedēļām no 1 iesnieguma uzrakstīšanas brīža. Nav grūti aprēķināt, cik RCC jāmaksā par it kā patērēto ūdeni, par skaņu, kura radās ūdenim pilot metāla izlietnē nemaz jau nerunāsim. Vienīgais glābiņš – lupata uz krāna.

  • Matrači – ja tos vispār var nosaukt par matračiem. Par to antisanitāriju jau rakstīju 1 daļā, bet ir vērts piebilst, ka tos neviens nekad nav dezinficējis un to stāvoklis ir kritisks.

Ieslodzītais: Patiesība par Rīgas Centrālcietumu (nobeigums)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!