Vēstures liecinieks

Jūrmalā, netālu no dzelzceļa stacijas "Dzintari", Piestātnes ielas un Meža prospekta krustojumā atrodas divas pussagruvušas bijušās LDZ sanatorijas "Dzintari" ēkas. Zudušo greznību nomainījušas sasistas stikla lauskas, pamestas mēbeles un nenorobežota teritorija.

Nesen izlasīju Nila Muižnieka un Vitas Zelčes redakcijā tapušo izdevumu "Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs." Izdevums gan ir vairāku autoru kopdarbs, kur katrs ir pētījis savu tēmu. Dīvaini, ka tik aktuāla izdevuma iznākšana pagājusi visai klusu. Nevienā medijā joprojām neesmu sastapusi ne atsauksmes, ne komentārus. Arī par pašas grāmatas esamību uzzināju tikai ieraudzījusi to bibliotēkas plauktā. Bet izdevums, manuprāt, ir visai interesants. Vismaz Latvijā šķiet tāds pirmais. Par atmiņas un atcerēšanās kultūru.

DELFI lappusēs izlasīju, ka Somijā viens laimīgais loterijā ir vinnējis 11 miljonus eiro. Vairākas reizes acu priekšā uzausa vietējās reklāmas rullītis, kurā starp citām vērtīgām balvām varēja tikt arī pie Audi Q3. Nav šaubu, arī vērtīgs laimests.

16. martā mēs ar noliektu galvu godinām savu sarkanbaltsarkano karogu. Mēs mīlam un lepojamies ar savu valsti, tās patriotiem, tās karogu, himnu un ģerboni. 16. martā katrs, kam nav slinkums, raksta labas vai sliktas vēstis Latvijai. Tā kā manā dzimtā vīri bijuši iesaukti kā 201. Latvijas Strēlnieku divīzijā, gan 19. SS grenadieru divīzijā, citi nonāvēti, citi ievainoti, es ar cieņu liecu galvu savas tautas traģēdijas priekšā zem sarkanbaltsarkanā karoga katra gada 16. martā.

13.martā Ventspils Amatu mājas izstāžu zālē tika atklāta Sahas Republikas (Jakutijas) Zinātņu akadēmijas paleontologu un restauratoru sagatavota izstāde.

Neatkarīgi no tā, cik liels patriots katrs no mums ir Tēvzemes priekšā, tomēr dažkārt mediju iespaidā vai nedraugu izraisītu provokāciju rezultātā, ar savu prātu, faktiem, sirdsapziņu mēs nonākam saasinātu emociju varā, kam seko diezgan mokošs piespiedu dialogs ar sevi. Šajās reizēs iepriekš skaidri noformulētie slēdzieni kļūst maz pārliecinoši un saprotami, rodas jaunas atbildes gaidoši jautājumi. Būšu atklāts, ne reizi vien man šādas mazāk priecīgas pārdomas rodas, tuvojoties 16. martam. Kam taisnība? Sirmajam leģionāram, kurš kādreiz uz formas tērpa nēsājis SS karavīra zīmi, bet tagad, sažņaudzis vecišķās rokās ziedu pušķi, ir atnācis godināt savus cīņu biedrus vienā no svētākajām vietām, Brīvības pieminekļa? Bet varbūt taisnība ir man, kurš iestājas pret jebkuru fašisma glorifikāciju? Bet varbūt taisnība ir tiem tur strīpainos cietumnieku tērpos ieģērbtiem un skaļi protestējošiem piketētājiem pie Laimas pulksteņa? Lūk, tas ir jautājums, kuru vispārināti es gribu uzdot savam bijušam kolēģim un žurnālistam, arī vēsturniekam Vilnim Meliņam.

Mūsu tautas gara mantojuma vācējs Krišjānis Barons ir cēlies no Kurzemes. To zina katrs skolnieks. Bet vai katrs skolnieks zina, ka ir saglabājusies klases telpa, kurā mazais Krišjānis apguva zinības. Tā atrodas Ventspils Amatu mājā.

Pārlapojot padomju laiku preses izdevumu "За Рулем" ("Pie Stūres"), starp daudzajām ceļu satiksmes negadījumu bildēm rubrikā "Tas varēja arī nenotikt" pamanīju fotogrāfiju no autoavārijas, kas atgadījās 1979.gadā Limbažu rajonā.

Uz Latvijas uzņēmumu bankrota un likvidēšanu fona kādā nomaļā Latgales nostūrī Viļānu novadā joprojām darbojas un melderiem nevainojami kalpo 18.gadsimta ūdens dzirnavas (1783.gads). Tiesa gan 20.gadsimta vidū tās pārstāja būt par ūdens dzirnavām.

"Tālais 1985.gads. Ar šādām viesnīcu apmeklētāja kartēm (gostevoij propusk) varēja tikt pie pārokeānijas radiem, kas apmeklēja šejieniešus. Jā, tie bija tie laiki, kad kopā ar radiem drīkstēja aizceļot tikai līdz Siguldai vai līdz Jūrmalas slavenajam objektam "Jūras pērle". Ja gribēja braukt tālāk, tad jau vajadzēja kārtot speciālas formalitātes," atceras kāda DELFI lasītāja.

Vai kāds vēl atceras tādu veikalu "Albatross" Mastu ielā? Bija tāds. "Pūstošā kapitālisma" saliņa attīstītā sociālisma valstī. Tiesa gan tikt tajā varēja tikai ar īpašu caurlaidi, kas apstiprina, ka tev ir "bonas" un tās ir likumīgi iegūtas. Par "bonām" padomju laikos sauca tādus PSRS Ārējās tirdzniecības bankas čekus (norēķina valūtu), kurus izsniedza jūrniekiem un ar kuriem varēja iepirkties specializētajos veikalos.

23.janvārī DELFI rakstīja par aizturētu starptautisku noziedznieku grupu, kas nodarbojās ar viltotas naudas tirgošanu. Aizturētajiem draud 10 gadus liels cietumsods. Jā… šodienas tiesu sistēma nav pati bargākā.

Daudzi atceras konfliktsituāciju, kas notika aptuveni pirms diviem gadiem Aizkraukles rajonā starp ceļu policiju un kādu CSN pārkāpēju, kas nepakļāvās ceļu policijas prasībām un pieprasīja, lai inspektors ar viņu runātu krievu valodā. Šajā sakarā neliels ieskats pagātnē – pirmās brīvvalsts laikā. Jūsu uzmanībai 1931.gada "Automobilista kabatas grāmata". Sevišķu uzmanību pievērsiet otrai piezīmei 27. lpp.

Latvijas Kara muzeja filiālē "Mangaļi" (Jelgavas novadā) 7.janvārī notika 1916. – 1917. gadu mijas Ziemassvētku kauju rekonstrukcija. Vissmagākajās kaujās blakus latviešu strēlniekiem cīnījās arī Sibīrijas strēlnieku bataljoni. Atgādināsim, ka latviešu strēlnieku vienības sāka formēt 1915.gadā un tās sastāvēja tikai no brīvprātīgajiem.

Sens tik sens bij tas laiks...!

1936.gadā divdesmit piecus gadus vecs puisis no Polijas Alfons atbrauca uz Latviju piepelnīties. Sāka strādāt Ādažos, Andersonu mājās, kur veica dažādus lauksaimniecības darbus. Viņš ieguva uzturēšanās atļauju un drīz vien arī Latvijas pavalstniecību, bet trīsdesmito gadu beigās tika iesaukts Latvijas armijā. Dienēja sapieru pulka pontonu rotā, kas bija dislocējusies Salaspilī.

Esam saņēmuši kārtējā vēstures liecinieka dokumenta fotokopiju. Šoreiz mums raksta anonīms autors. Reportāžas autors mūs iepazīstina ar sausiem faktiem, dokumenta īpašnieka dzīvesstāstu atstājot lasītāja iztēlei.

Pirms 73 gadiem, 20.decembrī Padomju Savienībā tika ieviestas darba grāmatiņas. Balstoties uz jauno lēmumu, katra valsts iestāde jau 1939.gada 15.janvārī tika nodrošināta ar šiem dokumentiem. Kopš tā laika PSRS darba grāmatiņa kļuva par vienu no galvenajiem šīs valsts pilsoņa dokumentiem.

"Šajā fotoattēlā iemūžināts leģendārais lietuviešu basketbolists Arvīds Sabonis brīdī, kad viņš apmeklēja pasažieru kuģi "Hendrik Kuivas".

Īsti nezinu, kas ir komunistiskais darbs, bet vienā no Rēzeknes autoservisiem atrodas vimpelis ar uzrakstu krievu valodā "Kоллектив коммунистического труда" (Komunistiskā darba kolektīvs).